Pavļuts nepiekrīt veidot atsevišķu darba grupu ārstniecības personu atalgojuma modeļu uzlabošanai (1)

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicināja iekļaut NTSP sēdes protokollēmumā trīs punktus, no kuriem viens noteica, ka Veselības ministrijai (VM) jāizveido darba grupa, lai atklāti un demokrātiski izstrādātu visām pusēm pieņemamus priekšlikumus par nozares darba samaksas sistēmas pilnveidošanu, bet Pavļuts tajā saskatīja priekšlikumu sākt visu darbu no sākuma.

Viņš atzīmēja, ka jaunais atalgojuma modelis ir gājis cauri dažādiem saskaņošanas posmiem un bijis uzsaukts arī Valsts sekretāru sanāksmē. Pavļuts uzsvēra, ka modelis vieš skaidrību par to, kādā veidā atalgojumam veselības aprūpē būtu jāveidojas.

"Līdz šim ieguldījumi ir veikti bez skaidras atbildes, kā šim atalgojuma modelim būtu kopumā jāizskatās, kāds ir vienas mediķu, speciālistu kategorijas atalgojuma līmenis attiecībā pret citiem, kāds ir darba saturs un cik naudas vēl vajag. Uz šiem jautājumiem modelis sniedz atbildi," akcentēja Pavļuts, aicinot nebremzēt šī jautājuma virzīšanu uz priekšu.

Tāpat veselības ministrs atzīmēja, ka jaunais atalgojuma modelis jāvirza valdībā izskatīšanai reizē ar nākamā gada budžeta plānu, savukārt neskaidros jautājumus varētu risināt paralēli.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns skaidroja, ka nerunā par jauna modeļa izveidošanu, bet par esošā pilnveidošanu, ņemot vērā norādītos trūkumus.

"Ja VM ir tāda nostāja, ka šie trūkumi ir priekšrocības, varbūt katram tad ir jāpaliek pie savas nostājas. Tad nebūs kopsaucēja un veselības ministram būs tiesības - no mūsu viedokļa ar trūkumiem, no jūsu viedokļa ar priekšrocībām - virzīt skatīšanai Ministru kabinetā," pauda Baldzēns.

Keris uzsvēra, ka jaunais modelis nopietni apdraud valsts sektoru. Savukārt tie, kas grib "pārbīdīt" darba spēku no valsts sektora uz privāto, var slavēt šo modeli "pilnām mutēm", bet, pēc LVSADA priekšsēdētāja domām, cita iemesla slavēt to nav un brāķis ir radīts tāpēc, ka modeļa veidošanai izmantots nepareizais instruments.

Viņš arī norādīja, ka jaunais darba samaksas modelis ir neveikls bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (Par!) pasūtījums. Keris norādīja, ka VM darbu pie jaunā modeļa veidošanas organizēja savdabīgi - netika veidota darba grupa, kurā nozares organizācijas brīvi deleģē neatkarīgus pārstāvjus. Tās vietā tika veidota domnīca, kurai dalībniekus izvēlējās pati VM tikai pēc sev zināmiem kritērijiem, turklāt domnīcas darbs netika protokolēts.

Pavļuts uzsvēra, ka VM ir gatava strādāt pie modeļa pilnveidošanas, tomēr viņš nebija ar mieru formāliem soļiem, kas bremzētu jautājuma izskatīšanu valdībā.

Jau ziņots, ka jauno mediķu atalgojuma modeli plānots ieviest līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.

Mediķu atalgojuma modeļa kontekstā VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.

Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, Valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.