Aizvakar, 16. jūnijā, Šveices pilsētā Ženēvā norisinājās pirmais ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējais samits. Ar ko pārsteidza vai tieši otrādi – nepārsteidza šī tikšanās, portāla TVNET žurnālisti Toms Rātfelders, Linda Anna Dāldere un Juris Jurāns ārpolitikas podkāstā «Pasaule kabatā» diskutēja kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Artūru Bikovu.
Kā norisinājās tikšanās?
Tikšanās starp abu valstu līderiem norisinājās vēsturiskā villā Ženēvā, un tajā augstos viesus sagaidīja Šveices prezidents. Izvēlētā vieta, iespējams, simbolizēja nepieciešamību Krievijai un ASV tikties neitrālā teritorijā ar atbilstošu slavu. Šoreiz, atšķirībā no bijušā prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Putinu, abas puses tikās šaurā lokā, nevis divatā, sarunās iesaistoties vispirms abu pušu augstākajām ārlietu amatpersonām, bet pēc tam arī citiem tuviem padomniekiem un amatpersonām. Izskanējis viedoklis, ka šāds formāts izvēlēts, lai līdzsvarotu abu pušu pozīcijas sarunās, kas bijis klupšanas akmens Trampa tikšanās reizē. Tikšanās ilga mazāk nekā iecerētās četras stundas, un pēc tam gan Baidens, gan Putins noturēja atsevišķas preses konferences, kurās pavēstīja par sarunu rezultātiem.
Kas tika nolemts samitā?
Vienīgais taustāmais rezultāts, kas tika panākts, ir vienošanās par abu pušu vēstnieku atgriešanos Vašingtonā un Maskavā (pēc pāris mēnešu ilga diplomātiska saspīlējuma). Papildus tam tika izziņota kopīga dialoga veidošana par stratēģiski nozīmīgākajiem savstarpēji risināmajiem jautājumiem, tostarp kiberdrošību un bruņojuma kontroli. Šo politisko dialogu tuvākajā laikā sākšot abu valstu amatpersonas un ierēdņi.