Melnkalnē ministrs zaudē amatu par Srebrenicas genocīda apšaubīšanu

Leposavičs, kurš ir tuvs Serbijas pareizticīgo baznīcai un tiek uzskatīts par proserbisku politiķi, martā bija izteicies, ka viņš atzītu Srebrenicas slaktiņu par genocīdu tikai tad, ja tas būtu "nepārprotami noteikts".

Viņš arī noliedza ANO kara noziegumu tribunāla leģitimitāti.

Premjerministrs Zdravko Krivokapičs jau aprīlī ierosināja parlamentam atcelt Leposaviču no ministra amata par šiem izteikumiem. Viņš uzsvēra, ka lūdzis ministru atsaukt paziņojumus par Srebrenicu, jo tie ir "pilnīgā pretrunā ar valdības politiku", bet ministrs atteicies to darīt.

Premjerministra ierosinājums ceturtdien tika pieņemts ar 43 balsīm par un 27 pret, 10 deputātiem atturoties. To izdevās pieņemt, pateicoties prorietumnieciskās opozīcijas partijas - Sociālistu demokrātiskās partijas (DPS) - balsīm.

No valdošās koalīcijas ministra atcelšanu atbalstīja tika nelielā prorietumnieciskā partija Vienotā reformu akcija (URA). Valdošajā koalīcijā esošā proserbiskā partija Demokrātiskā fronte (DF) balsoja pret.

Pēc nobalsošanas par ministra atcelšanu parlaments pieņēma rezolūciju, kas stingri nosoda Srebrenicas genocīdu un "aizliedz" šī nozieguma publisku noliegšanu. Šī rezolūcija gan ir tikai politisks paziņojums bez juridiska spēka.

Bosnijas serbu spēki 1995.gada jūlijā pie Srebrenicas noslepkavoja apmēram 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešus un zēnus. Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY) un Starptautiskā krimināltiesa ir klasificējuši Srebrenicas slaktiņu kā genocīdu.