Mīts par to, kā Als Kapone izgudroja “naudas atmazgāšanu”

Kā vēsta leģenda, meklējot vietas, kur legalizēt savu noziedzīgi iegūto naudu, amerikāņu gangsteris Als Kapone beigu beigās iecienīja veļas mazgātavas. Likumsargiem bija ļoti grūti izsekot naudai, kas ieplūda šajos uzņēmumos, tāpēc Kapone spēja legalizēt patiešām lielas naudas summas.

Tomēr šī populārā teorija, visticamāk, ir mīts. Tiesa, 20. gadsimta sākumā un vidū pastāvēja jēdziens “naudas atmazgāšana”, bet burtiskā nozīmē. Proti, mēs zinām, cik netīra var būt no kabatas izvilkta naudaszīme, tāpēc to mēdza arī burtiski mazgāt, vēstīts vietnē "Mental Floss".

20. gadsimta sākumā ASV valdība saprata, ka liela daļa naudaszīmju, kuras tika iznīcinātas, bija nevis nolietojušās, bet gan vienkārši ļoti netīras. Rezultātā tās īpašā ierīcē ātri apmazgāja un laida vēlreiz apritē.

1916. gadā 100 naudaszīmju izdrukāšana izmaksāja 1,30 dolārus, bet tāda paša daudzuma naudaszīmju nomazgāšana izmaksāja tikai 30 centus. Valdība to saprata un pamatīgi ietaupīja.

Vēlāk šīs naudas mazgāšanas ierīces vairs neizmantoja, bet pats nosaukums ieguva jau krietni citu nozīmi. Mūsdienās ar jēdzienu “naudas atmazgāšana” mēs saprotam nelegāli, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu, mākslīgi iepludinot to kādā uzņēmumā.

Ja vēlies uzzināt vairāk par to, kā notiek šis process, noskaties šo video: