Tomēr, kā norāda Miks Celmiņš, visām pašvaldībām ir kāda vienojoša problēma – lai arī ir lieliski, ka jau šobrīd sabiedrības attīstībā un ilgtspējā tiek iesaistīti gan brīvprātīgie, gan arī nevalstiskais sektors, pašreiz iesaisti apgrūtina smagnējums un sarežģītā administrēšana, proti, tā notiek visdažādākajos kanālos – sociālajos tīklos, e-pastos, ar tālruņa palīdzību un tamlīdzīgi. Pilotprojekta ietvaros pašvaldībām tiek piedāvāta vienojoša digitālā platforma – lietotne, kuru brīvprātīgo kustība izmantoja 2020. gada pavasarī un kuras centrālā funkcija ir savest kopā cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība, ar tiem, kuri šo palīdzību ir gatavi sniegt. Lietotni ir izstrādājis
igauņu uzņēmums, taču tā tiek izmantota par draudzīgiem nosacījumiem, jo cita, līdzīga rīka Latvijā nav. Šobrīd pilotprojektā tās lietošana tiek testēta arī pašvaldībās, un veids, kā lūgt palīdzību vai kļūt par brīvprātīgo, ir ļoti vienkāršs – aizpildot anketu mājaslapā.
“Mūsu mājaslapā jebkurš cilvēks no šīm pašvaldībām aizpilda interneta pārlūkā veidlapu – kas konkrēti ir jādara – jānopļauj zāle, vai es gribu, lai kāds ar mani parunā, jo jūtos vientuļš, vai man ir nepieciešams atvest kaut ko no veikala,” stāsta Celmiņš.
Pēc ievadītās adreses konkrētā vajadzība šobrīd nonāk konkrētā brīvprātīgo grupā – katrai no pilotprojekta pašvaldībām ir sava grupa –, un attiecīgā reģiona brīvprātīgie saņem notifikāciju, ka nepieciešama šāda palīdzība. “Ja cilvēkam nav datora, interneta vai telefona, mēs sadarbojamies arī ar sociālo uzņēmumu “Sonido”, kur cilvēks var piezvanīt, un viņam pajautās latviešu, krievu vai angļu valodā jautājumus, ko palīdzēt, un tad mūsu brīvprātīgie vajadzību apstiprina,” skaidro Celmiņš. Patlaban lietotne tiek testēta, lai pārliecinātos, vai pašvaldības to vēlēsies izmantot un atzīs par ērtu.