Eiropā, tostarp Latvijā, ir daudz vēja, taču realitātē ir neliels skaits valstu, kas ik gadu spēj progresēt ar jaunu vēja parku uzstādīšanu un jaudu palielināšanu. Laikam ir izšķiroša nozīme, jo vēja parku nav iespējams izveidot pāris dienās, un kamēr ES jau gadiem praktiski dodas vēja virzienā, Latvija tikai tagad sākusi par to domāt, atzīmēja Galviņš.
"Ir jāuzteic tās ministrijas, kas aktīvi strādā pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas plānošanas ilgtermiņā, taču tajā pašā laikā ir tie, kas īsteno strausa politiku un izvēlas nedarīt neko, kā tas šobrīd novērojams Zemkopības ministrijas taktikā. Latvijā joprojām ir nesaprotami aizliegumi izvietot vēja turbīnas nacionālas un vietējās nozīmes lauksaimniecības zemēs, kā arī Latvijas valsts mežu teritorijās, tādējādi diskriminējot vietējos zemniekus un sabiedrību kopumā, liedzot gūt papildu ekonomiskās izaugsmes labumus," sacīja "Eolus" vadītājs.
Viņš minēja, ka tieši kolektīva praktiskā plāna trūkums valsts atbildīgajās iestādēs rada bažas pašvaldībās, ka Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu projekta ieviešana dzīvē, kas paredz arī fosilā kurināmā izmantošanas samazinājumu, pašvaldībām izmaksās dārgi - tie būs lieki tēriņi, kas, Galviņa prāt, būs pilnībā "uzgrūsti" uz pašvaldību pleciem.
"Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pašvaldības savās teritorijās vēja parku attīstītājus nesagaida "atplestām rokām", taču uzteicama to atvērtība dialoga veidošanai ar nozari," sacīja "Eolus" vadītājs.