"Tesla" atbalstītais biotehnoloģiju uzņēmums saņem "sāpīgu triecienu no realitātes" (28)

Kā ziņo “Deutsche Welle”, pirms nepilna gada “CureVac” bija viena no tām biotehnoloģiju kompānijām, kurai pareģoja ļoti efektīvu Covid-19 vakcīnu. Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps pat esot piedāvājis uzņēmumam “lielu summu, lai nodrošinātu piekļuvi kompānijas daudzsološajai Covid-19 vakcīnai”.

Šajā stāstā iesaistījās arī Vācijas valdība, kas par 300 miljoniem eiro iegādājās 23% kompānijas akciju, bet šis darījums ļāva “CureVac” vērtībai pārsniegt 1,3 miljardus eiro.

Augustā “CureVac” spoži debitēja Ņujorkas biržā. Vakcīnu veidotāja akciju vērtība jau pirmajā dienā biržā palielinājās par vairāk nekā trīs reizēm, jo investori bija pārliecināti, ka mRNS vakcīnas tehnoloģija būs īstais ierocis cīņā pret Covid-19 pandēmiju. Pirmā diena biržā “CureVac” bija īsts sapnis – tās tirgus vērtība bija pārsniegusi jau astoņus miljardus eiro. Nākamo mēnešu laikā uzņēmuma vērtība vēl dubultojās, bet “Pfizer” un cita vācu biotehnoloģiju uzņēmuma “BioNTech”, kā arī “Moderna” mRNS vakcīnas guva zaļo gaismu izmantošanai plašākā sabiedrībā, ņemot vērā lieliskus rezultātus izmēģinājumos.

Pagājušajā trešdienā “CureVac” sapņi sagruva kā kāršu namiņš – iekšējie dati liecina, ka izmēģinājumos “CureVac” vakcīnas efektivitāte sasniegusi vien 47%, un tas ir ļoti zems rādītājs, ņemot vērā citu mRNS vakcīnu uzstādīto efektivitātes latiņu. Izskanot šīm ziņām, “CureVac” akciju vērtība nokritās par vairāk nekā 50%, sasniedzot zemāko vērtību septiņu mēnešu laikā. Naudas izteiksmē kompānija zaudēja vairāk nekā sešus miljardus eiro.

Interesanti, ka viens no “CureVac” partneriem ir Īlona Maska vadītais uzņēmums “Tesla”.

“Rezultāti mums liek atzīt, ka demonstrēt augstu efektivitāti šajā bezprecedenta vakcīnu daudzveidībā ir ļoti izaicinošs uzdevums. Tāda ir realitāte,” sacīja “CureVac” vadītājs Francs Verners Hāss.

Kas nogāja greizi?

Pēc idejas, “CureVac” vakcīna ļoti maz atšķiras no mRNS vakcīnām, ko attīsta “Pfizer/BioNTech”, kā arī “Moderna”. Atšķirībā no konkurentu piedāvātajām vakcīnām, “CureVac” vakcīnā nukleoīdi nav ķīmiski modificēti. Viena “CureVac” deva ir 12 mikrogrami, salīdzinot ar 30 mikrogramiem “Pfizer/BioNTech” un 100 mikrogramiem “Moderna” vakcīnām.

Papildus tam, “CureVac” vakcīnu var uzglabāt parastā ledusskapī vismaz trīs mēnešus, kamēr konkurentu vakcīnas ir jāuzglabā ievērojami zemākās temperatūrās.

No zinātniskā skatupunkta, ir jāskatās uz iemesliem, kādēļ “CureVac” vakcīna nespēja sasniegt gaidītos rezultātus. Efektivitātes izmēģinājumos piedalījās vairāk nekā 40 000 cilvēku 10 valstīs Latīņamerikā un Eiropā, to starp arī Lielbritānijā un Brazīlijā. Pirmkārt, “CureVac” izmēģinājumi sākās ievērojami vēlāk, nekā konkurentiem, un šajā laikā par dominējošajiem ir kļuvuši jauni vīrusa varianti, kas jau sen ir izskauduši “Covid oriģinālo versiju”.

Atsaucoties uz “CureVac” iekšējo analīzi, 124 pozitīvie Covid gadījumi tika identificēti kā kāds esošais vīrusa paveids. Oriģinālais vīrusa paveids tika atklāts tikai vienā gadījumā. Vairāk nekā pusi no gadījumiem var saistīt ar “bažīgajiem variantiem”. Tāpat vakcīna nav palīdzējusi izvairīties no C.37 (Lambda) paveida, kas atklāts Peru, un no B.1.621 paveida, kas pirmo reizi atklāts Kolumbijā.

“CureVac” vakcīna sasniedza zemu efektivitāti “attiecībā uz vismaz 13 variantiem”, teikts uzņēmuma ziņojumā. Eiropas Zāļu aģentūra noteikusi, ka tā plašākai izmantošanai zaļo gaismu dod vakcīnai, kam ir vismaz 50% efektivitāte. Paredzams, ka “CureVac” turpinās darbu pie vakcīnām, tāpat turpināsies arī izmēģinājumi.

47% efektivitāte ir krietni zemāks rādītājs nekā konkurentiem. Gan “Pfizer/BioNTech”, gan “Moderna” vakcīnas abas uzrādījušas vairāk nekā 90% efektivitāti. Pašreizējie vīrusa varianti var vājināt efektivitāti, norādījuši zinātnieki.

Grūdiens mRNS ambīcijām

Dibināta 2000. gadā un saņēmusi vācu miljardiera, programmatūras uzņēma SAP dibinātāja Dītmāra Hopa atbalstu, “CureVac” strādā pie mRNS tehnoloģijas attīstīšanas, meklējot arī līdzekļus pret vēzi, kā arī vakcīnas pret infekcijas slimībām kā dzeltenais drudzis, malārija un trakumsērga.

Kompānija pagaidām vēl gaida savu pirmo produktu, kas būs izmantots plašākā sabiedrībā. Visi terapeitiskie līdzekļi un vakcīnas joprojām ir dažādos izmēģinājumu posmos. Covid-19 vakcīna, kas zināma kā “CVnCoV”, kā arī vakcīna pret trakumsērgu “CV7202” ir vienīgās, kas sasniegušas klīnisko izmēģinājumu fāzi. Citi produkti ir agrīnākās izstrādes stadijās.

“”CureVac” izmēģinājumu dati var radīt šaubas par mRNS platformas efektivitāti,” norāda “Jefferies” analītiķis Ons Jangs. Savukārt “Berenberg” analītiķis Žijans Šu sacīja, ka kompānijai vājo rezultātu dēļ būs ļoti grūti savu vakcīnu nogādāt līdz tirgum.

“Ja arī Covid-19 vakcīna tiks apstiprināta, ir skaidrs, ka “CureVac” nesasniegs tos rezultātus, kādus tā bija cerējusi,”

teica Šu. Viņš gan bilst, ka neraugoties uz problēmām, “CureVac” mRNS platforma ir daudzsološa.

“Es domāju, ka potenciāls nākotnei nav zaudēts. Tieši otrādi – tiek izstrādāta otrās paaudzes vakcīna, kas jau ļoti drīz tiks plašāk izmēģināta,” sacīja Šu.

Ietekme uz vakcinācijas kampaņu Eiropas Savienībā

“CureVac” ir starp tām kompānijām, kas jau ir parakstījušas līgumu par vakcīnu piegādēm ar Eiropas Savienību. Bloks ir vienojies ar kompāniju par 225 miljonu devu piegādi, ar opciju iepirkt vēl 180 devas brīdī, kad vakcīna tiks apstiprināta par drošu un efektīvu.

Uzņēmums ir parakstījis arī 75 miljonu eiro vērtu vienošanos ar Eiropas Investīciju banku par vakcīnu ražošanas attīstīšanas un ražošanas procesa paātrināšanu. “CureVac” ir parakstījusi līgumus ar farmācijas kompānijām “Bayer” un “GlaxoSmithKline” par sadarbību vakcīnas ražošanā.

Interese par “CureVac” vakcīnām pieauga pēdējo mēnešu laikā pēc tam, kad vairākas valstis attiecās izmantot “AstraZeneca” un “Johnson & Johnson” vakcīnas, atklājoties dažādiem nopietniem blakusefektiem.

Tikmēr Vācijas veselības ministrs paziņojis, ka “CureVac” neveiksmīgie rezultāti neatstās ietekmi uz valsts vakcinācijas tempiem.