Francijā notiek reģionālās vēlēšanas

RN savā kampaņā galveno vērību pievērsusi drošībai, imigrācijai un ekstrēmismam, jautājumiem, kas šobrīd atrodas Francijas politisko debašu krustpunktā, un tas licis arī visiem citiem kandidātiem paust savu viedokli šajos jautājumos.

"Mēs atrodamies valsts politiskajā centrā," vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem uzsvērusi Lepēna.

Reģionālajām vēlēšanām, kuras līdz šim nācies atlikt Covid-19 pandēmijas dēļ, pievērsta liela uzmanība, jo tās ir pēdējais politisko partiju pārbaudījums pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Noplokot pandēmijas trešajam vilnim, aptaujas liecina, ka francūži par galvenajām problēmām atkal uzskata noziedzību un terorismu.

Reaģējot uz pēdējā laikā notikušajiem uzbrukumiem policistiem un it īpaši uz kāda islāma ekstrēmista pastrādāto skolotāja slepkavību, prezidenta Emanuela Makrona valdība panākusi jaunu likumu pieņemšanu par vardarbības un ekstrēmisma apkarošanu.

Arī opozīcijā esošā konservatīvā Republikāņu partija sevi cenšas pasniegts kā patiesa "likuma un kārtības" aizstāve.

Reģionālajās vēlēšanas paredzēts ievēlēt likumdevēju sapulces visos kontinentālās Francijas 13 reģionos un 96 departamentos.

Eksperti gan brīdina, ka nevajadzētu pārlieku aizrauties ar šo vēlēšanu rezultātu pārnešanu uz nacionālo līmeni, jo daudzviet lielos politiskos jautājumus aizēno dažādas vietējās problēmas.

Tomēr vēlēšanu iznākums neizbēgami ietekmēs spriedumus par partiju stiprumu pirms nākamā gada vēlēšanām, īpaši vērtējot Lepēnas un Makrona izredzes.

Prognozes šobrīd izdarīt grūti, ņemot vērā sarežģīto balsošanas kārtību, kas paredz vēlēšanu otro kārtu, kura notiks jau pēc nedēļas, kā arī paredzamo vēlētāju pasivitāti, kuras rezultātā mājās varētu palikt līdz par 60% balsstiesīgo.

Rezultātus var ietekmēt tā dēvētā taktiskā balsošana, tradicionālajām partijām, kā ierast, apvienojot spēkus, lai nepieļautu RN uzvaru.

Lai gan saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu "Ipsos" un "Sopra Steria" 12.jūnijā veikto aptauju sešos no 13 reģioniem vadībā ir RN kandidāti, visi var ciest sakāvi balsošanas otrajā kārtā, kā tas bija 2015.gadā.

Lai gan galēji labējie ir spējuši nonākt pie varas atsevišķās pilsētās, līdz šim RN tas nav izdevies nevienā no reģioniem. Ja to tomēr izdotos panāk, tā būtu ievērojams Lepēnas panākums pirms prezidenta vēlēšanām.

Vislielākās izredzes galēji labējiem ir Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā, kur kā RN pirmais numurs startē bijušais ministrs Tjerī Mariani, kas 2019.gadā pārbēga Lepēnas nometnē no republikāņu rindām.

Tikmēr Makrona dibinātā valdošā centriskā partija "Uz priekšu, Republika!" (LREM) labākajā gadījumā var cerēt uz uzvaru tikai vienā no reģioniem.

Tomēr tas varētu neatstāt nopietnu ietekmi uz pašu Elizejas pils saimnieku, jo viņa personiskā popularitāte pēdējā laikā ir augusi.