Mājsaimniecību raksturojošais reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju Latvijā aizvadītajā gadā bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), izriet no ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie provizoriskie dati.
"Eurostat": Latvijā mājsaimniecību labklājība 2020. gadā bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (2)
Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2020.gadā bija 72% no ES vidējā līmeņa. Latvija apsteigusi vien Ungārijas (69%), Horvātijas (67%) un Bulgārijas (61%) rādītājus.
Lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Slovākijā (73%), Grieķijā (78%), Igaunijā un Rumānijā (abās valstīs 79%), Slovēnijā (80%), Polijā un Maltā (abās valstīs 83%). Lietuvā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 96%.
Savukārt lielāks nekā ES vidējais rādītājs AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (131%), Vācijā 123%), Dānijā (121%), Nīderlandē (117%), Austrijā un Somijā (abās valstīs 114%), Beļģijā (113%), Zviedrijā (111%) un Francijā (109%).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2020.gadā veidoja 72% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats šis rādītājs bijis arī Rumānijā. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (55%), Grieķijā un Horvātijā (abās valstīs 64%), kā arī Slovākijā (71%).
Lietuvā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis 87%, bet Igaunijā - 86%.
Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 266% no vidējā līmeņa blokā, kam seko Īrija (211%), Dānija (136%) un Nīderlande (133%).
"Eurostat" norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.
Eirozonas 19 dalībvalstīs gan IKP, gan AIC uz vienu iedzīvotāju pērn bija 105% no ES vidējā.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%
"Eurostat" aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.