Galvenās atšķirības starp legālajiem un nelegālajiem azartspēļu operatoriem (6)

Kādas ir būtiskākās atšķirības starp legālajiem un nelegālajiem azartspēļu operatoriem? Vai nelegāli var būt arī vietējie azartspēļu operatori?

Būtiskākās atšķirības vairākas – acīmredzamākais ir tas, ka legālie azartspēļu operatori ir saņēmuši licenci darbībai Latvijā. Tie pakļaujas visām prasībām, kas izvirzītas šā izklaides veida nodrošināšanai. Tās ir tehniskas prasības, kas attiecas uz platformas un datu drošību. Tās ir spēļu godīguma prasības, kādi mehānismi nodrošina spēļu laimestu izmaksu noteiktā apmērā.

Papildus jāpiemin, ka licencētā azartspēļu nozare ir vispārējās datu aizsardzības regulas subjekti, līdz ar to uz šo nozari attiecas visi noteikumi, kas saistīti ar datu drošību. Azartspēļu operatori ir arī naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu subjekts, līdz ar to nozare pakļaujas visām prasībām, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

“Mēs maksājam nodokļus Latvijas valstij no savas darbības. Protams, mēs piedāvājam savus pakalpojumus un atbalstu latviešu valodā. Klientiem ir iespēja sazināties ar mums latviski, kas bieži vien nav iespējams Latvijā nelicencētos operatoros,” tā Trēgers.

Ir plašs spektrs ar to, kā strādā nelicencētie operatori, kādu līmeņu pakalpojumus viņi nodrošina. Daļa no šiem operatoriem ir licencēti citās valstīs, un citur Eiropā tie nosacījumi var būt līdzīgi kā Latvijā, lai saņemtu licenci. Protams, atsevišķi azartspēļu operatori var nebūt saņēmuši licenci Eiropā, bet gan kādās aizdomīgās jurisdikcijās. Līdz ar to uz šiem operatoriem attiecas ļoti vājas prasības, un spēlētājiem faktiski nav nekādas aizsardzības pret krāpniecību.

Savukārt Niedra norāda, ka galvenā atšķirība starp legālajiem un nelegālajiem azartspēļu operatoriem ir tā, ka valsts nekontrolē nelegālo operatoru sniegtos pakalpojumus.

“Azartspēļu industrija, šajā gadījumā, nekādi neatšķiras no jebkuras citas biznesa jomas, kurā eksistē “pelēkais” un “melnais” tirgus. “Pelēkajā” tirgū pastāv noteikts regulējums, bet to neveic Latvijas kontroles institūcijas, kā arī tas nenotiek mūsu valsts iedzīvotāju interesēs, jo nodokļi aizplūst uz citām valstīm.

Savukārt “melnajā” tirgū neeksistē nekāda veida regulējumi un netiek maksāti nodokļi vispār,” skaidro Niedra.

Ja par vietējo operatoru varam nosaukt to, kas fiziski atrodas Latvijā, tad, protams, arī šis vietējais operators var darboties nelegāli. Tomēr būtiskākos zaudējumus rada nelegālie operatori, kas darbojas no ārzemēm. Saskaņā ar H2GC (https://h2gc.com/) datiem šī gada pirmajā ceturksnī nelegālo tiešsaistes kazino tirgus daļa bija 40%. Salīdzinājumam - Lietuvā šis rādītājs ir 23%, bet Igaunijā - 21%.

Trēgers norāda, ka Latvijā nav novērota situācija, kad vietējie operatori būtu nelicencēti. Vietējie azartspēļu operatori, kuri darbojas, ir licencējušies, jo nav nekāda izdevīguma darboties bez licences.

“Maz ticams, ka kāds no azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem pamanāmi darbotos bez licences. Pamanāmība var nodrošināt to, ka šos operatorus ieraudzīs arī uzraugošās iestādes.

Maz ticams, ka nelegāli operatori būtu vietējie. Tas gan neizslēdz to, ka kāds Latvijas izcelsmes operators, kurš ir saņēmis licenci citā jurisdikcijā, varētu nodrošināt pakalpojumu, strādājot no Latvijas, lai gan juridiski šis uzņēmums darbojas citā jurisdikcijā,” saka Trēgers.

Cik liels ir legālo operatoru piedāvājums Latvijā?

Niedra atklāj, ka šobrīd Latvijā licences legālu interneta azartspēļu pakalpojumu sniegšanai ir piešķirtas 13 uzņēmumiem.

“Vai tas ir daudz? Viennozīmīgas atbildes nav. Ja salīdzinām ar Igauniju, kurā ir mazāks iedzīvotāju skaits, līdzīgas licences ir izsniegtas gandrīz 40 zīmoliem. Visā Eiropā šobrīd aktīvi darbojas vairāki tūkstoši tiešsaistes kazino, sporta likmju veikšanas vietnes un pokera istabas,” stāsta Niedra.

Kāds pienesums nodokļu jomā varētu būt no interaktīvo azartspēļu nozares?

Azartspēļu nozare maksā azartspēļu nodokli, kas tiek maksāts no apgrozījuma. Tas ir atkarīgs no tā, cik ļoti aug nozares tirgus. Vēl tiek maksāti pārējie nodokļi – sociālais nodoklis, ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Lielu daļu no pakalpojumiem, kas tiek īstenoti savai darbībai, piemēram, sporta likmju veikšanai, pakalpojumu sniedzēji paši iegādājas no ārzemēm.

“Pakalpojumu sniedzēji var būt arī ārpus Latvijas un katru reizi, kad maksājam rēķinus piegādātājiem, mums ir jāmaksā arī PVN par šiem rēķiniem. Tas ir plašs nodokļu spektrs. Kas attiecas uz apmēru, ir jāskatās, cik liels ir tirgus. Pērn tie bija 34 miljoni eiro. Un tad ir jāmaksā 10% no tā,” saka Trēgers.

Niedra piebilst, ka pagājušajā gadā ieviestie Covid-19 izplatības ierobežojumi - spēļu zāļu un likmju pieņemšanas punktu slēgšana, kā arī visu Latvijas tiešsaistes operatoru licenču apturēšana, nopietni ietekmēja nodokļus, kurus nozare maksā valstij.

“Ja ņemam vērā 2020. gada pirmo ceturksni, var secināt, ka dažādu veidu nodokļi un nodevas varēja sastādīt 100 miljonus eiro gadā. Uzskatu, ka katrs ēnu tirgus procentpunkts ir vismaz viens miljons eiro zaudētos nodokļos,” pauž Niedra.

Kā cīnīties pret nelegālo operatoru aktivitātēm?

“11.lv” vadītājs Trēgers norāda, ka tos ierobežot iespējams ir, bet nevajadzētu dzīvot ar domu, ka to izdosies izdarīt par visiem 100%.

“To nav izdevies izdarīt nevienai valstij pasaulē. Valstīs, kur ir krietni lielāks operatoru skaits un plašāks operatoru piedāvājums, ir daudz lielāka izvēles iespēja. Ir atsevišķa kategorija spēlētāju, kuri izvēles nespēlēt pie licencētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat ir arī operatori, kas kaut kādu iemeslu dēļ pakalpojumus nevēlas sniegt legāli. Tiem ir cita veida aktivitātes, piemēram, reklāmas jomā attiecībā uz konkrētās valsts klientiem,” stāsta Trēgers.

No kopējā tirgus, kas ir legāls, ir ap 90%. Labākajos gadījumos valstis var censties šo skaitli pietuvināt 100%, bet ne to sasniegt. Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, bet tie mēri, ko valsts ir ieviesusi pēdējos gados, piemēram, veikusi bloķēšanu nelicencēto operatoru vietnēm, reklāmas aizliegumi, šo situāciju ir uzlabojuši. Tomēr tā ir nebeidzama cīņa, jo operatori atrod dažādus veidus, kā apiet šos ierobežojumus.

“Cīņa pret ēnu tirgu ir ilgstošs process, kurā jāiesaistās visiem, nozares pārstāvjiem - operatoriem, regulatoriem un bankām. Tiesību akti un regulējums, kas ir spēkā šobrīd, no vienas puses, apkaro ēnu tirgu, bet, no otras puses, arī veicina tā attīstību. Pilnīgs reklāmas un komunikācijas aizliegums nozarē, kā arī nodoklis laimestiem, nekādi nepalīdz cīņā pret nelegālajiem operatoriem.

Ir nepieciešams radīt apstākļus, kuros spēlētājam nebūs jēgas spēlēt pie nelicencēta operatora, jo pakalpojumi un produkts pie legālā tirgus pārstāvja būs labāks. Un arī gadījumā, ja spēlētājs nonāk nelicencēta operatora vietnē, viņam ir jābūt ierobežotai iespējai veikt iemaksas vai sākt spēlēt,” saka Niedra.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrību (LIAB).