Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns izskatās visai pozitīvi, komentē Dombrovskis

Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par ANM Latvijas plānu līdzekļu izmantošanai un tagad ir jāgaida tā apstiprināšana Eiropas Padomē.

"Kopumā vērtējums ir pozitīvs gan attiecībā uz to, kā šīs plāns veicinās ekonomikas "zaļo" un digitālo transformāciju, gan attiecībā uz strukturālajām reformām, gan sociālajā jomā un cilvēkkapitāla attīstībā," pauda Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka

visām valstīm nosacījumi ANM līdzekļu izlietošanai ir vienādi.

Pirmkārt, tas attiecas uz ekonomikas "zaļo" un digitālo transformāciju, kam ir noteikti izdevumu mērķi - 37% attiecībā uz "zaļo" transformāciju un 20% attiecībā uz digitālo transformāciju.

"Latvijas plānā paredzētie izdevumi tikai nedaudz abus šos mērķus pārsniedz. Ir valstis, kuras lielāku uzsveru liek uz "zaļo" transformāciju. Attiecībā uz reformām valstu specifisko rekomendāciju ieviešanā jāsaka, ka Latvijas plāns ir pietiekami ambiciozs, ja salīdzina ar daudzām citām valstīm. Pietiekami liels uzsvars ir likts arī uz sociālo jomu un cilvēkkapitāla attīstību. Tādēļ jāsaka, ka Latvijas plāns uz citu valstu plānu fona izskatās visai pozitīvi," vērtēja Dombrovskis.

Savukārt, komentējot Latvijā izskanējušo kritiku, ka ANM plānā līdzekļus daudz paredzēts ieguldīt dažādos ar infrastruktūru un būvniecību saistītos projektos un par maz cilvēkos un to prasmju attīstībā, Dombrovskis uzsvēra, ka īstenībā plānā ir salīdzinoši liels uzsvars arī uz cilvēku prasmju attīstību, gan saistībā ar augstākās izglītības reformām, gan attiecībā uz privāto ieguldījumu veicināšanu pētniecībā un rūpniecībā, gan attiecībā uz digitālajām prasmēm, kas ir ļoti svarīgs jautājums nākotnes ekonomikas attīstībai.

"Līdz ar to, ja mēs runājam par izglītību, prasmēm, inovācijām, tad, mūsuprāt, Latvijas plānā tam tiek paredzēts pietiekami nozīmīgs līdzekļu apjoms,"

Eiropas Komisijas viedokli pauda Dombrovskis.

Viņš arī atgādināja, ka ANM līdzekļi ir pieejami līdz 2026.gadam. Uzreiz pēc Latvijas ANM plāna apstiprināšanas un finansēšanas līguma parakstīšanas, Latvija varēs saņemt priekšfinansējumu 13% apmērā no kopējā finansējuma apjoma. Latvijas gadījumā tie ir 237 miljoni eiro un visdrīzāk šī nauda Latvijai būs pieejama jau jūlijā. Turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos projektu un reformu mērķus. Katru gadu tiks vērtēts Latvijas progress un atbilstoši tam būs pieejams finansējums.

"Atšķirība [no ES fondiem] ir arī tajā, ka ANM ietver sevī ne tikai investīciju, bet arī reformu daļu.

Ne vienmēr pasākumi, kas ir vērsti uz valstu specifisko rekomendāciju ieviešanu, ir finansējami no ANM. Tajā pašā laikā ANM līdzekļu pieejamība ir sasaistīta ar reformu īstenošanu. Taču tam nav tik ciešas saites kā ES fondu gadījumā ar konkrētu projektu īstenošanu," stāstīja Dombrovskis.

Reformās Latvijas gadījumā uzsvars ir likts uz jautājumiem, kas skar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un veselības aprūpes pieejamību. Ir pasākumi, kas ir vērsti gan uz garantētā ienākumu minimuma pabalstu palielināšanu un ikgadēju indeksāciju, gan apjomīgs finansējums dažādiem pasākumiem veselības jomā.

"Tie ir pasākumi, kas Latvijai ir rekomendēti jau vairākus gadus, un pozitīvi ir tas, ka šie pasākumi ANM plānā ir atspoguļoti. Gaidīsim to īstenošanu. Ir arī virkne citu reformu, kas ir saistīti gan ar publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti, gan citiem jautājumiem. Latvijas plānā šie jautājumi ir pietiekami labi atspoguļoti. Līdz ar to pašlaik svarīgākais ir šo pasākumu praktiskā ieviešana," norādīja Dombrovskis.

Viņš arī atgādināja, ka katram ANM plānam bija jāsniedz arī izvērtējums, kādā veidā tas ietekmē ekonomikas attīstību. Latvijas gadījumā novērtējums ir, ka līdz 2026.gadam tas palīdzēs palielināt Latvijas iekšzemes kopproduktu par 2%.

"Tā ir pietiekami liela makroekonomiskā ietekme. Tomēr jāuzsver, ka

ANM nav tikai par to, kādu īstermiņa grūdienu ekonomikai tas dos, bet arī par to, kā tas palīdz sagatavot Latvijas ekonomiku ilgtermiņa izaicinājumiem.

Tieši tādēļ ir liels uzsvars uz ekonomikas "zaļo" un digitālo transformāciju. Šie procesi notiks jebkurā gadījumā un ANM var palīdzēt tiem sagatavoties," uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents.

Kopumā Latvija no ANM saņems 1,8 miljardus eiro. Tostarp 38% Latvija ir paredzējusi novirzīt tā saucamajai "zaļajai" transformācijai, kurā lielākie projekti būs Rīgas metrapoles areāla transporta sistēmas restrukturizācija, kā arī energoefektivitātes projekti privātās un sabiedriskās ēkās, bet 21% izdevumu tiks novirzīti digitālajai transformācijai, kas iekļaus gan infrastruktūras modernizāciju un uzņēmumu digitalizāciju, gan Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveidošanu.