Valsts izmaksātā atbalsta apjoms Covid-19 seku mazināšanai pārsniedzis 900 miljonus eiro

Kā uzsver FM, globālā pandēmija turpina ietekmēt situāciju budžeta izpildē, un šogad budžeta deficīta veidošanās vērojama jau gada sākumā. To nosakot straujais izdevumu pieaugums saistībā ar izmaksāto atbalstu Covid-19 seku mazināšanai.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta izdevumu apmērs bija krietni augstāks par ieņēmumiem un konsolidētajā kopbudžetā izveidojās 630,2 miljonu eiro deficīts. Pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija 58,7 miljoni eiro pārpalikums, bet 2019. gada piecos mēnešos - pat 514,4 miljoni eiro pārpalikums.

Pēdējos gados ierasti kopbudžetā bija vērojama pārpalikuma veidošanās gada pirmajā pusē, saglabājoties līdz pat rudenim, bet gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, kopbudžetā veidojās finansiālais deficīts, atzīmē ministrija.

Kopbudžetā veikto izdevumu apmērs šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 1 015 miljoniem eiro jeb 21,8% un veido 5 665,5 miljonus eiro.

Atbilstoši FM apkopotajai informācijai, kas balstās uz Valsts kases datiem, pirmajos piecos mēnešos izmaksātā atbalsta apjoms Covid-19 seku mazināšanai kopbudžeta izdevumos jau pārsniedz 900 miljonus eiro.

Pērn piecos mēnešos Covid-19 seku mazināšanai izlietotā atbalsta apjoms atbilstoši Valsts kases datiem kopbudžetā bija 157,1 miljons eiro.

Līdz maija beigām gandrīz 470 miljoni eiro izmaksāti dažādu pabalstu veidā, tostarp 187 miljoni eiro vienreizējos pabalstos ģimenēm ar bērniem un 110 miljoni eiro pabalstos pensionāriem un personām ar invaliditāti, tāpat arī uzņēmumu un nodarbināto atbalstam 114 miljonus eiro dīkstāves pabalstos un 18 miljonus eiro algu subsīdijās.

Papildus tam, grantu veidā apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti šogad piecos mēnešos saņēmuši 309 miljonus eiro. Nozīmīgs pieaugums izdevumos vērojams arī veselības nozares finansēšanai, Veselības ministrijas izdevumu apmēram palielinoties par 222,6 miljoniem eiro jeb 45%, salīdzinot ar 2020. gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Pieaugumu sekmēja gan nozares atalgojuma celšana, gan ar Covid-19 krīzi saistīti izdevumi, tostarp medikamentu, aprīkojuma, arī vakcīnu iegādei.