Uzņēmums: Minimālās VSAOI būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari (3)

Viņa skaidroja, ka apsaimniekošanas un uzkopšanas uzņēmumiem ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieku - sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Šīs darbavietas ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi - mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērns, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.

"Tagad mēs tik daudz nepilnu slodžu, cik būtu nepieciešams, atļauties vairs nevarēsim. Pirmkārt, uzkopšanas darbiem parasti ir specifiski darba grafiki. Ierasti tas notiek ārpus darba laika - vakaros vai agri no rīta, taču nav viegli izveidot racionālu apkopēja darba grafiku ap 40 stundām nedēļā, nodrošinot pilnu vai gandrīz slodzi, lai nebūtu riska pārmaksāt VSAOI. Ne visiem darbiniekiem ir pieņemamas iespējamās dzīves ritma izmaiņas," pauda Priede-Kazaka.

Viņa skaidroja, ka šo situāciju daudz smagāku padara jaunizveidotā minimālā VSAOI aprēķināšanas sistēma. Tā ir ļoti sarežģīta, smagnēja un apgrūtina uzņēmumu spējas prognozēt naudas plūsmas. Proti, darba devējam pienākums piemaksāt minimālā VSAOI starpību līdz 170 eiro iestāsies pēc vairākiem mēnešiem, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra būs apkopojusi visu informāciju par cilvēka ienākumiem un paziņojusi par to Valsts ieņēmumu dienestam.

"Mēs kā darba devējs nezinām, vai nepilnu slodzi pie mums strādājošs cilvēks ir nodarbināts arī citur, ja vien pats darbinieks nav par to informējis, bet tāda pienākuma nav un tas arī nebūtu vajadzīgs.

Tādēļ faktiski uz vairākiem mēnešiem ir jārezervē summa (jāveido uzkrājumi), kas, pēc mūsu aprēķiniem, atbilst nepieciešamajiem VSAOI. Tas sarežģī finanšu plūsmu plānošanu, samazina uzņēmuma plānoto peļņu

un šīm darbībām ir sava cena," skaidroja Priede-Kazaka.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja būtiski palielinās izmaksas par darbiniekiem, tad nav ilgi jāgaida līdz brīdim, kad pat liels, stabili strādājošs uzņēmums nespēs tās amortizēt un sāks domāt par pakalpojumu cenu palielināšanu.

Priede-Kazaka kā piemēru minēja "Civinity" grupas uzņēmumu, kas nodrošina uzkopšanas pakalpojumus Rīgas viesnīcās.

Pērn, kad viesnīcu darbība praktiski bija apturēta, nācās uzteikt darbu aptuveni 80% darbinieku.

Bija cilvēki, kam varēja piedāvāt pārkvalificēties uzņēmuma grupas ietvaros, taču lielāko daļu nācās atlaist.

"Patlaban aktivitātes tūrismā sāk atjaunoties, attiecīgi arī uzkopšanas uzņēmumā būs vajadzīgi darbinieki. Taču ir skaidrs, ka uzņēmums iespēju robežās centīsies nodrošināties pret "pārsteigumiem" ar VSAOI, piedāvājot iespējami vairāk pilnu slodžu. Domāju, ka līdzīgi rīkosies arī citi. Tas nozīmē, ka

daļa cilvēku, kuri zaudēja darbu Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumu dēļ, to neatgūs," pauda Priede-Kazaka.

Viņa piebilda, ka runa ir par mazkvalificētiem darbiem un nepilnu slodžu darbiniekiem, proti, cilvēkiem, kuru pozīcijas darba tirgū jau tāpat nav spēcīgas. "Tas neattiecas uz kvalificētiem speciālistiem, cīņa par kuriem ir vēl asāka nekā jebkad agrāk. Taču mēs nezinām, kāds izskatīsies darba tirgus pēc tam, kad valsts vairs nemaksās dīkstāves pabalstus un beigsies tradicionāli laiskā vasara," skaidroja Priede-Kazaka.

Viņa ari pauda viedokli, ka 2021.gada vasaras vidus nav īstais brīdis, kad ieviest obligāto minimālo VSAOI un vērtīgāk būtu to atlikt līdz 2023.gada 1.janvārim, šo laiku veltot, piemēram, saprātīgas minimālā VSAOI aprēķināšanas sistēmas izstrādei.

"Labi domātā iecere palielināt mazāk atalgoto darbinieku sociālo aizsardzību patlaban pārvēršas slazdos, kuros galu galā iekritīs tieši paši cilvēki,

kuru intereses jaunās izmaiņas ir aicinātas sargāt," piebilda Priede-Kazaka.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija tiks ieviestas minimālās VSAOI (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un VSAOI pilnā apmērā.

Tāpat no 1.jūlija minimālās obligātās iemaksas būs jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kas izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi, ja nestrādā nekur citur, gan par saviem darbiniekiem.

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņam būs jāiesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto (MUN īpašnieku) netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums būs jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā "Sarakste ar VID" - līdz 2021.gada 15.jūlijam par 2021.gada trešo ceturksni, līdz 2021.gada 15.oktobrim par 2021.gada ceturto ceturksni.

Tāpat no 1.jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020.gada 31.decembrim, un kuri nav uzņēmuma īpašnieki, var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022.gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

No 1.jūlija pašnodarbinātajām personām būs jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10% apmērā līdzšinējo 5% vietā.

Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabāsies iepriekšējā kārtībā, ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), jāveic 31,07% vismaz no 500 eiro vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta, un 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta, kā arī, ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī - 10% no faktiskajiem ienākumiem.

No 1.jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi, ja nestrādā nekur citur, gan par saviem darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņam būs jāiesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā "Sarakste ar VID" - līdz 2021.gada 15.jūlijam par 2021.gada trešo ceturksni un līdz 2021.gada 15.oktobrim par 2021.gada ceturto ceturksni.