“Nav tāda vidējā veselīgā libido rādītāja, tomēr, lai varētu saprast atskaites punktu, es ieteiktu lūkoties uz libido kā uz dzīves kvalitātes, labesamības rādītāju. Vai, domājot par sevi kā par seksuālu būtni, savā pieredzē redzu pozitīvu dinamiku. Dzimumaktu skaitīšana neko nestāsta pat par cilvēka dzimumdzīvi kopumā, jo sekss nav tikai dzimumakts. Dzimumakts ir tikai viena no seksuālām darbībām, ko ikdienā var piekopt un kura sniegs ieskatu mūsu personībā, bet tā noteikti nereprezentē mūsu seksualitāti visā tās amplitūdā. Cilvēks ir seksuāls daudz plašākā nozīmē. Savu seksualitāti un tās nodrošināto dzīves kvalitāti nevajadzētu piesaistīt dažu seksuālo darbību kvalitātei. Lietderīgāk būtu atvērt sevi jautājumiem, ko mana dzīves pieredze stāsta par manu seksuālo identitāti, ko man nozīmē mana dzimumidentitāte, uz ko esmu orientēts, domājot attiecību kategorijās, ko iekāroju, ko iemīlu, ar ko aizraujos, vai esmu pietiekami aktīvs, un kas notiek ar seksuālo enerģiju, vai tā pieaug, vai krītas, kā tā ietekmē manu dzīvi, manu uzvedību, komunikāciju ar apkārtējiem. Atbildot uz šiem jautājumiem, ir vieglāk izprast pašam sevi un saprast, ar kurām atbildēm es pats esmu apmierināts un ko es pats vēlētos uzlabot,” stāsta Kristīne Balode.
Atvērtību seksam nenosaka tikai impulsi, tas ir arī apzināts lēmums ar konkrētu mērķi
Atvērtību seksam var salīdzināt ar rīta vingrošanu. Nav tā, ka sešos no rīta cilvēks lec ārā no gultas ar nenormālu vēlmi nodarboties ar rīta vingrošanu. Bet tad, kad pastiepjas, izkustas un pasmaida spogulī, šī vēlme var rasties. Iekāre un uzbudinājums – reakcija uz patīkamiem stimuliem ķermenī – ir divi dažādi seksuālās reakcijas aspekti. Vislielākais izaicinājums ir savienot šos abus raksturlielumus kopā.