:format(webp)/nginx/o/2021/06/29/13881713t1ha7ae.jpg)
Vācijas biotehnoloģiju uzņēmuma "BioNTech" vadītājs Ugurs Šahins intervijā žurnālam "Der Spiegel" atklājis, ka plāno tālāk attīstīt mRNS tehnoloģiju. Pagājušā gada beigās tika sākts mRNS vakcīnas pret zarnu vēzi izmēģinājums, kā arī uzņēmums strādā pie vairāk nekā 20 potenciālajiem medikamentiem pret vēzi.
Covid-19 pandēmijas laikā labus rezultātus uzrādījušas "BioNTech"/"Pfizer" un "Moderna" mRNS vakcīnas. Šahins uzskata, ka veiksmīgās vakcīnas pavērušas durvis "uz jaunu farmaceitisko līdzekļu pasauli". Tehnoloģiju varētu lietot citu slimību, piemēram, vēža ārstēšanā.
"Pagājušā gada beigās mēs sākām izmēģinājumu. Zarnu vēža pacientiem pēc operācijas tika veiktas analīzes, lai noteiktu, vai viņu organismā palikušas vēža šūnas. Ja jā, viņi saņems vai nu individuāli pielāgotu mRNS vakcīnu, vai placebo," skaidro Šahins. "Apsveram arī līdzīgu izmēģinājumu krūts vēzim. Pašlaik mums izstrādes stadijā ir vairāk nekā 20 dažādi potenciālie medikamenti pret vēzi."
Onkologs Šahins norāda, ka tehnoloģijas lietošana Covid-19 vakcīnās novedīs pie mRNS "buma". Nākamo dažu gadu laikā varētu tikt izstrādātas mRNS vakcīnas pret gripu un citām infekcijas slimībām, aizstājot iepriekšējo paaudžu vakcīnas.
"Pirmie produkti jau ir apstiprināti. Nākamie medikamenti varētu nonākt tirgū tuvākā pusotra gada laikā," prognozē Šahins. "Pēc tam nāks vēl divi vai trīs, tad pieci, tad 10. Un tad to skaits sāks ārkārtīgi strauji pieaugt. Prognozēju, ka pēc 15 gadiem trešdaļa no jaunapstiprinātajiem medikamentiem būs balstīti uz mRNS tehnoloģiju."
"BioNTech" komanda ar mRNS tehnoloģiju strādā jau 20 gadus, kas uzņēmumam dod priekšrocību pat pār pasaules lielākajiem farmācijas uzņēmumiem, pauž Šahins.
Kā darbojas mRNS Covid-19 vakcīnas?
mRNS vakcīnas satur RNS signālvielu, kurā ir norādījumi par S-proteīna producēšanu. Tas ir proteīns uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās.
Kad cilvēkam ievada vakcīnu, dažas organisma šūnas uztver mRNA norādījumus un īslaicīgi producē S-proteīnu. Pēc tam cilvēka imūnsistēma atpazīs šo proteīnu kā svešu un radīs antivielas, un aktivizēs T šūnas (baltās asins šūnas), lai uzbruktu tam. Ja vēlāk persona nonāks saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, šī cilvēka imūnsistēma to atpazīs un būs gatava pasargāt organismu no tā. mRNA no vakcīnas nepaliek organismā, bet noārdās īsi pēc vakcinācijas.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)