FOTO ⟩ Lauksaimnieki iesniedz ministram Plešam prasību veidot dialogu (7)

Trešdienas rītā, pie VARAM ēkas, Peldu ielā 25, bija sapulcējušies vairāki Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji, lai protestētu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP) iesniegtu prasību par publisku atvainošanos, Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) darbības pārskatīšanu un dialoga veidošanas nepieciešamību.

Protestētāji bija ieradušies vairākos desmitos automašīnu, kas dekorētas ar siena ķīpām, piena kannām, ozolu zariem un eglēm. Tāpat uz automašīnu piekabēm un sāniem bija izvietotas izkārtnes ar saukļiem "Darbi vieno, politika šķeļ!", "Pleš, nedzen sviestu!", "Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu!", "Pleš, nešķel sabiedrību!", un citiem. Automašīnu rinda riņķoja ap ministrijas ēkas kvartālu, signalizējot un pievēršot uzmanību ar gaismas elementiem.

Protesta akcijas laikā lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji mēģināja novietot siena ķīpas arī pie VARAM ēkas galvenās ieejas, taču pašvaldības policijas darbinieki, kas uzraudzīja protesta norisi un koordinēja mašīnu plūsmu, tās lika novākt.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs sarunā aģentūrai LETA atklāja, ka ideja par šāda veida protestu radusies, lai pielāgotos epidemioloģiskajiem noteikumiem. Viņš sacīja, ka lauksaimniecība ir radoša nozare un tai jārod situācijas risinājums jebkuros apstākļos.

Vienlaikus Lazdiņš skaidroja, ka līdz šim Pleša uzmanību lauksaimniecības un mežsaimniecības organizācijām nav izdevies pievērst. "Es šo situāciju raksturotu sekojoši - mēs esam apsēdušies pie galda un ministrs it kā iet garām un saka "jā, jā, es tūlīt nākšu", bet tajā pašā laikā viņš nekādi nespēj apsēsties," komentēja biedrības valdes priekšsēdētājs.

Lazdiņš uzskata, ka Plešs nevēlas atvainoties par LVAF izplatītās kampaņas saturu. Pēc "Zemnieku saeimas" vadītāja teiktā, tas būtu salīdzināms, ar situāciju, ja Ministru prezidents aicinātu vakcinēties, savukārt Labklājības ministrija veidotu kampaņu, kurā vakcinācijas procesa veicināšana tiktu noliegta. "Tas taču nebūtu pieņemams. Tāpat arī mums - mēs, lauksaimniecība un mežsaimniecība, esam pamata nozares Latvijā, kuras 2020.gadā veidoja 40% no eksporta un tagad mums pasaka, ka jūs esat masu slepkavas, jūs izcērtat mežus, jūs nodarāt postījumus videi. Tas nav korekti," uzsvēra biedrības valdes priekšsēdētājs.

Vaicāts par izvirzītajām prasībām, Lazdiņš sacīja, ka vēstules saturs sastāv no četriem punktiem. Tostarp lauksaimniecības un mežsaimniecības organizācijas lūdz ministru atvainoties par izveidojušos situāciju un LVAF izplatīto saturu, organizācijas uzstāj uz LVAF padomes pārskatīšanu. Tāpat fonda turpmākajos publicitātes materiālos nepieciešams konsultēties ar zinātniekiem un nozares pārstāvjiem, kā arī jāizveido vides aizsardzības, lauksaimniecības un mežsaimniecības konsultatīvā padome, lai turpmāk attiecīgie jautājumi varētu tikt risināti tur.

"Tā nav cenzūra, bet gan patiesas un objektīvas informācijas sniegšana sabiedrībai," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka organizācijām patlaban svarīgs ir dialogs, lai risinātu ne tikai informācijas apriti sabiedriskajā telpā, bet arī kopīgi skatītu jautājumus par Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem un iespējām.

Vienlaikus Lazdiņš atklāja, ka neformālā sarunā ar premjerministru vienojies, ka turpmākā konflikta risināšanā un nozaru dialoga veidošanā piedalīsies arī pats Ministru prezidents. Viņš arī pauda cerību, ka šī protesta un prasības iesniegšana rezultēsies gan Kariņa, gan zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA), gan Pleša un nozaru pārstāvju diskusijā par to, kāda Latvijas vide un lauksaimniecība izskatīties turpmāk.

Gadījumā, ja VARAM nereaģēs uz iesniegtajām prasībām, Lazdiņš pauda, ka tiks organizēti plašāki un skarbāki protesti. Vaicāts par laika ierobežojumiem organizāciju prasību izpildei, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka patlaban nav izvirzīti konkrēti termiņi un "mēs kādu brīdi vēl gaidīsim un tad izvirzīsim attiecīgus laika grafikus, kuros vēlamies redzēt šos rezultātus".

"Zemnieku saeima" biedre, zemnieku saimniecības "Eriņi" pārstāve un viena no akcijas dalībniecēm Liene Grantiņa aģentūrai LETA sacīja, ka kopumā protestētāji ar šīs dienas akciju ir apmierināti. Tomēr, kā norādīja Grantiņa, "lai arī uz lauka aug laba raža, mēs jūtamies pievilti un nodoti, jo par mūsu maksātajiem nodokļiem VARAM un organizācijas, kas, varbūt, daudz nesaprot no lauksaimniecības, ir aktīvi nostājušās pret ražojošajiem lauksaimniekiem".

Viņa sacīja, ka izveidojušos situāciju sekmējuši Covid-19 laikā uz laukiem pārcēlušies lielo pilsētu iedzīvotāji, kas nav iedziļinājušies aktīvo lauksaimnieku darbībā. Tāpat viņa norādīja uz mazajiem biškopjiem, kas stropu iznīkšanas vainu saista ar lauksaimniecisko darbību.

"Tiek propogandēta melu kampaņa, ka mēs iznīcinām bites, ka mēs esam slepkavas, kaut gan mēs strādājam roku rokā gan ar bitēm, gan visiem pārējiem," uzsvēra protesta dalībniece.

Vaicāta par ministrijas nevēlēšanos reaģēt uz lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju aicinājumiem veidot dialogu, Grantiņa sacīja, ka, viņasprāt, "tā ir kā strausa galvas iebāšana zemē". Viņa skaidroja, ka, lai arī VARAM izliekas protestētājus neredzam, lauksaimnieki un izveidojušās problēmas nepazudīs.

"Mēs jau neprasām daudz, tikai atvainošanos un tikai neizšķērdēt mūsu naudu, jo mēs tiešām maksājam milzīgi lielus nodokļus. Kāpēc par mūsu naudu pret mums tiek vērstas tādas kampaņas? Tas pat savā ziņā šķiet noziedzīgi," minēja Grantiņa, piebilstot, ka kopumā protestētāji sagaida pozitīvu iznākumu.

Plešs patlaban ir atvaļinājumā, arī citi VARAM pārstāvji protesta akcijas dalībniekus sastapt neieradās.

Jau ziņots, ka lauksaimnieki trešdien Plešam iesniedz prasību veidot dialogu, lūdzot pārtraukt Latvijas zemnieku šķelšanu.

21.maijā "Zemnieku saeima", Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Lauksaimnieku apvienība un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija nosūtīja Plešam atklātu vēstuli.

Tajā ministrs tika aicināts publiski atvainoties par no valsts budžeta finansētu reklāmu, kurā lauksaimnieki nosaukti par "masu slepkavām", kā arī aicināts mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas noteikumus tā, lai turpmāk sniegtā informācija būtu zinātniski pamatota, izslēdzot iespēju izplatīt apmelojošu un nepatiesu informāciju, vai reklamēt politiskas personas.

"Lai atbildētu uz mūsu prasībām, devām ministram un "EHR Mediju Grupai" laiku līdz 28.maija plkst.11. Cienām "EHR Mediju Grupa" attieksmi, atvainojoties lauksaimniekiem, ēterā atskaņojot atvainošanos, kā arī paskaidrojot situācijas apstākļus. Savukārt no Pleša nav saņemta nekāda oficiāla atbilde. Lauksaimnieki un mežsaimnieki neplāno atteikties no savām prasībām, jo atšķirībā no politiķiem, mēs savas problēmas risinām, nevis piekopjam "strausa politiku"," minēja Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons pavēstīja, ka, ņemot vērā ministra nespēju reaģēt uz situāciju un respektēt lauksaimnieku un mežsaimnieku prasības, lauksaimnieki ir spiesti organizēt plašas protesta akcijas.

Savukārt Plešs iepriekš norādīja, ka ne reizi nav paudis ne šādus, ne līdzīgus apgalvojumus, turklāt vienmēr ir uzskatījis, ka viedokļu nesakritības jārisina dialoga, ne klajas nomelnošanas formā.