Visums nav nemaz tik melns, kā to mālē (9)

“Varētu domāt, ja reiz mūsu galaktikā ir miljardiem zvaigžņu, visā visumā ir miljardiem galaktiku un citu objektu, kas atstaro gaismu, tad, paskatoties naksnīgajās debesīs, tām būtu jābūt ārkārtīgi gaišām. Tomēr tā vietā tās ir ārkārtīgi tumšas,” izdevumam “Live Science” rakstīja astronomijas un astrofizikas zinātņu absolvents Tenlijs Hatčinson-Smits.

Hatčinsons-Smits skaidro, ka fizikā un astronomijā šo pretrunu dēvē par Olbersa paradoksu un to var skaidrot ar telpas un laika izplešanās teoriju. Tā ir ideja, ka, ņemot vērā, ka visums izplešas ātrāk par gaismas ātrumu, gaisma no attālākām galaktikām pārvēršas par infrasarkanajiem viļņiem, mikroviļņiem un radio viļņiem, kurus cilvēka acs nevar uztvert. Tieši tāpēc ar neapbruņotu aci visums izskatās melns.

Arī pētniece Miranda Apfela piekrīt Hatčinsonam-Smitam: “Zvaigznes izstaro dažādu krāsu gaismu, pat tās krāsas, kas cilvēka acij nav uztveramas, piemēram, ultravioleto un infrasarkano krāsu. Ja mēs spētu redzēt mikroviļņus, tad visums mirdzētu.”

Vēl viens iemesls, kāpēc starpzvaigžņu un starpplanētu telpa izskatās melna, ir tāds, ka kosmosā valda teju pilnīgs vakuums. Debesis dienas laikā ir zilas, jo molekulas, kas veido atmosfēru, to skaitā slāpeklis un skābeklis, lielu daļu redzamās gaismas, zilos un violetos viļņus no Saules, izkliedē visos virzienos, to skaitā mūsu acu virzienā. Savukārt, ja matērijas trūkst, gaisma no sava avota virzās taisni. Ņemot vērā, ka kosmosā valda vakuums un ir ļoti maz daļiņu, nekas nestājas gaismai ceļā, to neizkliedē mūsu acīs. Tātad, ja gaisma nesasniedz mūsu acis, tad viss izskatās melns.

2021. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal”, rakstīts, ka visums nemaz nav tik melns, kā domā zinātnieki. NASA “New Horizons” misija uz Plūtonu un Koipera joslu ļāva pētniekiem vērot visumu bez Saules un Zemes gaismas traucējošās klātbūtnes. Pētnieku komanda atklāja, ka visuma fona gaisma patiesībā ir divas reizes spožāka, nekā uzskatīts iepriekš.

Iemesls, kāpēc tā ir, gan pagaidām nav zināms, tomēr nākotnes pētījumos zinātnieki cer to noskaidrot.