Stājoties spēkā administratīvi teritoriālajai reformai, uz pirmo domes sēdi sanāks 40 jauno pašvaldību deputāti (2)

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā ar šodienu darbojas 43 pašvaldības.

Rīgā jaunas vēlēšanas šogad nenotika, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Tāpat, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kas atceļ Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, šīs abas pašvaldības turpinās darbu atsevišķi. Taču vēlēšanas abos novados notiks tikai 11.septembrī un pašlaik pašvaldības turpinās vadīt pagaidu administrācijas.

Līdz ar to uz pirmo sēdi šodien sanāks 40 domes, lai ievēlētu domes vadītāju. Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka lielākoties par koalīcijas izveidi jaunievēlētie domnieki vienojušies jau pirms pirmās domes sēdes. Šādas vienošanās panāktas tostarp valstpilsētu domēs.

Starp jaunajā Jelgavas domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA) - noslēgta vienošanās turpināt sadarbību un saglabāt esošo koalīciju. Līdz ar to šodien par priekšsēdētāju, visticamāk, tiks ievēlēts līdzšinējais ilggadējais pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS).

Rēzeknē līdzšinējā domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča pārstāvētā "Saskaņa" vēlēšanās ir ieguvusi vairāk nekā pusi - astoņas no 13 - deputātu vietām, tomēr tas ir par vienu mandātu mazāk nekā pirms četriem gadiem. Bartaševičs uzsvēra, ka kopumā atbalsts politiskajam spēkam ir audzis, šogad sasniedzot vairāk nekā 63%. 2009.gadā, kad Bartaševičs pirmo reizi tika ievēlēts pilsētas domē, atbalsts viņa politiskajam spēkam bija vairāk nekā 43%.

Liepājas partija (LP) ir vienojusies domes jaunajā sasaukumā sadarboties ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un NA. Liepājas domes priekšsēdētāja amatam tiks virzīts Gunārs Ansiņš (LP), kurš līdz šim pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieka amatam plānots virzīt līdzšinējo vicemēru no LRA Ati Deksni. LRA saraksta līderis vēlēšanās gan bija līdzšinējais mērs Jānis Vilnītis.

Pateicoties "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības memorandam par koalīcijas izveidi Daugavpils domē, šodien par Daugavpils domes priekšsēdētāju plānots ievēlēt Andreju Elksniņu (S), kurš domi vadīja arī iepriekšējā sasaukumā, taču amatu zaudēja.

Līdzīgi kā atsevišķās citās pašvaldībās, arī Jūrmalā varu saglabājis līdzšinējā mēra Gata Trukšņa pārstāvētais politiskais spēks - ZZS. Būtiski uzlabojot rezultātu, ZZS pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā ieguvis astoņas no 15 deputātu vietām domē. Līdz ar to pašreizējam mēram nebūs nekādu grūtību tikt pārvēlētam uz vēl vienu sasaukumu.

Arī ilggadējais Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš pašlaik atrodas apcietinājumā, ievēlēts jaunajā domes sasaukumā un partijas "Latvijai un Ventspilij" valde viņu deleģējusi kā domes priekšsēdētāja amata kandidātu. Lembergs drīkstēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo attiecībā uz viņu nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) iepriekš mikroblogošanas vietnē "Twitter" skaidroja, ka apcietinājumā esošam cilvēkam ir liegtas tiesības piedalīties domes sēdēs. Tāpēc pašlaik nav skaidrs, kāds būs balsošanas iznākums, jo "Latvijai un Ventspilij" ir septiņi no 13 deputātu mandātiem.

Jēkabpils novada domē septiņi no deviņiem  ievēlētajiem sarakstiem par priekšsēdētāju vienojušies virzīt bijušo Jēkabpils mēru Raivi Ragaini (LZP). Atbalstu viņa kandidatūrai pauduši 12 deputāti no kopā septiņiem novada domē ievēlētajiem politisko spēku sarakstiem, tādējādi potenciāli Ragainim kā novada mēram būs 13 no 19 jaunajā domē ievēlēto deputātu balsīm. Ragaini atbalsta Latvijas Zaļā partija (LZP), "Apvienība "Iedzīvotāji"", NA, Jaunā konservatīvā partija (JKP), LRA un "Vienotības" kopīgais saraksts, "Saskaņa" un Latvijas Zemnieku savienība (LZS).

Jaunajā Valmieras novadā pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja partija "Valmierai un Vidzemei", iegūstot 12 no 19 mandātiem. Visticamāk "Valmierai un Vidzemei" saraksta līderis un līdzšinējais Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks saglabās varu arī jaunizveidotajā novadā.

Savukārt Ogres novadā līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa pārstāvētais NA, LZS un LZP apvienotais saraksts ieguvis 13 no 23 deputātu mandātiem, tādēļ Helmanis, visticamāk, vadīs arī jaunizveidotā novada domi turpmākos četrus gadus.

Stājas spēkā otrā administratīvi teritoriālā reforma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Daudzu pašvaldību pārstāvji nebija apmierināti ar plānoto reformu un vērsās Satversmes tiesā. Lielākoties prasības netika apmierinātas, izņemot attiecībā uz Varakļānu novadu, Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu.

Varakļānu novadu bija nolemts pievienot Rēzeknes novadam, bet līdz ar Satversmes tiesas spriedumu, kas Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam atzina par neatbilstošu Satversmei, Rēzeknes novadā iekļauts tikai Viļānu novads. Pagaidām Rēzeknes un Varakļānu pašvaldības turpinās darbu kā patstāvīgas teritoriālās vienības.

Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi 1.oktobrī atsevišķi sanāks septembrī ievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome, Varakļānu novada pašvaldībā un Rēzeknes novada pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija.

Satversmes tiesa arī atzina par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam. Taču tiesa ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz nākamajam gadam, līdz ar to Ilūkstes novads pagaidām iekļauts Augšdaugavas novadā, bet Ozolnieku novads - Jelgavas novadā.

Šīs administratīvi teritoriālās reformas mērķis, saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, ir valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana, racionāla budžeta līdzekļu izlietošana, reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas samazināšana un pašvaldību patstāvības stiprināšana, lai tās spēj izpildīt pašvaldībām likumos uzdotās funkcijas.

Šodien plkst.10 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkos tiešsaistes preses konferenci par Administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Preses konferencē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālajos jautājumos Ilze Oša.

Ministrijas pārstāvji informēs par galvenajām izmaiņām, reformai stājoties spēkā. Preses konferencē informēs arī par vietvaru turpmāko darbu un veicamajiem uzdevumiem, kā arī par ministrijas paveikto, palīdzot pašvaldībām gatavoties reformas ieviešanai.

Pirmā visaptverošā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā noslēdzās 2009.gada 1.jūlijā, kad beidzās rajonu padomju pilnvaras. Tās galvenais mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.