Lai arī Senā Ēģipte pastāvēja pirms gadu tūkstošiem, tā vēl joprojām spēj pārsteigt ar neticamiem atklājumiem un dārgumiem. Šī zelta zeme glabā vairākus noslēpumus no tālās pagātnes, liekot ieplest acis, uzkurinot interesi un radot jautājumus, uz kuriem atbildes nav rastas pat vēl mūsdienās.
No karaļa Tutanhamona kapenēm un Rozetas akmens vēstījumiem, līdz pasaulslavenajām piramīdām - Senā Ēģipte pie Nīlas ir mistērijām, unikāliem cilvēkiem un tradīcijām bagāta.
Ilgu laiku eiropiešiem tā bija sveša un neizpētīta civilizācija, kas attīstīja jaunu zinātņu nozari – eģiptoloģiju. Mūsdienās eģiptologi savos atklājumos apvieno pētniecību, modernās tehnoloģijas un vēsturi, veidojot jaunus pieņēmumus un apgāžot arī sen pieņemtas teorijas.
Ja vēlies uzzināt vairāk, skaties raidījumu ciklu “Ēģiptes senie noslēpumi” kanālā “National Geographic” jau no svētdienas, 4. jūlija, plkst. 18.00, lai iepazītu skaisto zemi un senās civilizācijas dzīvi.
Tikmēr aicinām ielūkoties aizraujošākajās Senās Ēģiptes mistērijās, kas pat vēl mūsdienās ir neatrisinātas.
Faraona Tutanhamona noslēpumainā nāve
Ēģiptes valdnieks līdz 19 gadu vecumam un visplašāk zināmais faraons pasaulē – Tutanhamons. Viņš kļuva par valsts vadītāju jau deviņu gadu vecumā un šajā laikā atjaunoja ne tikai Senās Ēģiptes reliģiju un mākslu, bet arī izglāba vecos pieminekļus, kas viņa tēva valdīšanas laikā bija sabojāti.
Jaunietis pārcēla tēva mirstīgās atliekas uz Valdnieku ieleju, kā arī pārvietoja galvaspilsētu no Akhetatenas (Amarnas) uz Tēbām, ko mūsdienās sauc par Luksoru. Tēbas kļuva arī par reliģisko centru.