Atzīšos uzreiz – es neesmu futbola fans. Neskatoties uz to, es atbildīgi skatos šobrīd notiekošo Eiropas Čempionātu futbolā. Protams, es vēlos, lai Anglija vienmēr uzvar, un, būdams, brits, es atbalstītu arī Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju (kas šim čempionātam gan nekvalificējās), kad tās spēkotos ar kādu citu valsti ārpus Lielbritānijas.

Uzticēšanās Lielbritānijai un premjerministram Džonsonam strauji iet mazumā, valdībai turpinot noliegt sekas, ko “Brexit” vienošanās ir radījusi Ziemeļīrijai. Veicot pārrunas, Lielbritānija vēlējās minimizēt neērtības piekļūšanai vienotajam ES tirgum, tajā pašā laikā maksimizējot tās spēju ieviest pašai savus noteikumus un standartus.

Lielbritānijas vienīgā sauszemes robeža ar ES ir robeža starp Ziemeļīriju un Īriju. Centieni izvairīties no “stingrās” robežas ieviešanas, ir nozīmīga daļa no 1998.gada Ziemeļīrijas miera vienošanās. Tomēr Ziemeļīrija nevar vienlaicīgi būt ārpus ES muitas un noteikumu režīma, tajā pašā laikā saglabājot pilnībā atvērtu robežu ar Īriju.

Šī iemesla dēļ Džonsons vienojās un parakstīja protokolu, kas paredz, ka Ziemeļīrijā zināmā mērā saņem labāko no abām pasaulēm. Tā palika ES muitas savienībā un daļēji arī ES vienotajā tirgū, tajā pašā laikā paliekot arī daļa no Lielbritānijas tirgus. Tas tik izdarīts, neskatoties uz Lielbritānijas valdības solījumiem, ka starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju nenāksies izveidot nekāda veida robežu ar muitu un citām pārbaudēm.

Džonsons tagad noliedz iepriekš dotos solījumus un draud atkāpties no minētā protokola, paša radītajās problēmas vainojot ES.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X