Ķīna un tās paralēlā pasaules kārtība

Jāpiemin arī, ka politologi un vēsturnieki ir uzsvēruši, ka Ķīnas stratēģija un pasaules redzējums ir vērsts krietni ilgākā laika ietvarā, nekā Rietumvalstu. Galu galā, ķīniešu civilizācijas vēsture sniedzas piecus tūkstošus gadu senā vēsturē un gadsimtiem ilgi tieši Ķīnas politiskā vadība bija dominējošā Austrumāzijas reģionā.

Ķīna globālajā kontekstā

Ķīnas politiskais kurss mūsdienu globālajā politikā rada zināmas bažas. Proti, pēdējo gadu laikā manāmas iezīmes, kas norāda, ka Ķīna arvien «agresīvāk» ir gatava iestāties par savām interesēm, piemēram, tā izpleš savas militārās bāzes Dienvidķīnas jūrā klaji ignorējot citu valstu teritoriālos ūdeņus. 

Turklāt Ķīna arī aktīvi strādā pie savas ietekmes sfēras izplešanas. Tā izmanto dažādas diplomātiskās metodes, tostarp vilku, parādu, karakuģu un citas, lai nodrošinātu savu varas pozīciju saglabāšanu attiecībā pret reģiona valstīm. Tajā pašā laikā, Ķīnai un Āzijas reģiona otrai lielākajai valstij - Indijai - ir pietiekami saspringtas attiecības, jo arī Indija ir izrādījusi savas intereses izplest ietekmi Dienvidāzijā un citur, kas, protams, iet pretrunā ar Ķīnas plāniem. Tāpat arī neskaidrs paliek jautājums, kā, piemēram, ASV varētu iegrožot Ķīnas augošo ietekmi ne tikai reģionā, bet arī pasaulē. 

Ķīna ceļā uz globālas lielvaras statusu - pašreizējās pozīcijas

Mūsdienu mediju telpā Ķīna nereti tiek saukta par būtiskāko izaicinātāju ASV ietekmei pasaulē. Tās rīcībā ir gan vērā ņemams militārais spēks, gan spēcīga uz izaugsmi vērsta ekonomika, gan ievērojams iedzīvotāju daudzums. Neskatoties uz to, Pekina vēl arvien saskaras ar zināmiem šķēršļiem. Piemēram, tās IKP uz vienu iedzīvotāju nav tik liels kā tās galvenajam sāncensim. Tāpat Ķīnas modernā armija tomēr nav tik advancēta kā ASV rīcībā esošā un Pekinas lāsts ir arī ģeogrāfija.

Proti – tā no visām debesspusēm ir aplenkta ar relatīvi spēcīgām valstīm, kuras skatās uz Ķīnas varas pieaugumu Āzijā ar zināmām bažām.

Tas, savukārt, var palīdzēt ASV minēto valsti iegrožot. Visbeidzot, Ķīnas ekonomika vēl arvien ir atkārtīgi orientēta uz preču eksportu, un par spīti visiem mēģinājumiem veidot Pekinas dominētas alternatīvas, tai tik un tā nepieciešams iesaistīties gan ASV dominētajā pasaules finanšu sistēmā, gan tirdzniecības struktūrās. Iespējams, ka laika gaitā Ķīnas piedāvātās alternatīvas kļūs gana spēcīgas, lai konkurētu ar ASV piedāvātajām, taču pagaidām šis brīdis pienācis nav.

Ko īsti vēlas Ķīna? 2 skatījumi

Ķīnas ārpolitikas vērotāji pasaulē nereti sadalās divās nometnēs. Vienā no tām ietilpst tie, kuri uzskata, ka Ķīna vēlas kļūt par vienlīdzīgu ASV, bet otrā – tie, kuri uzskata, ka Ķīna vēlas ASV pārspēt. Pirmās nometnes piekritēji teiktu, ka Ķīna ir piedzīvojusi lielu pazemojumu 19.gs. ietvaros un tāpēc vēlas panākt, lai pasaules lielvaras to cienītu un neiejauktos nedz iekšējās lietās, nedz arī jautājumos, kuri skar tās ietekmes sfēru. Savukārt, otrās nometnes piekritēji uzskata, ka Ķīna redz sevi kā pasaules civlizācijas centru, kura var būt dominējošais spēlētājs ne tikai savā ietekmes sfērā, bet arī pildīt visas pasaules aizbildņa lomu. Principā – visai pasaulei savā ziņā būtu jāklausa Pekinas diktātam.