Farmācijas naudas pavēlnieki — mediķu biedrības (13)

Visvairāk mīl kardiologus

Izpētot datus, Re:Baltica izveidoja farmācijas nozares visvairāk atbalstīto biedrību TOP 20.

Visiecienītākie farmācijas firmu atbalsta saņēmēji ir Latvijas Kardioloģijas biedrība, kam zāļu ražotāji gadā samaksā ap piektdaļu miljona. Lielākais maksātājs — SIA KRKA Latvija. Lielākā daļa atbalsta tiekot atvēlēta ārzemju konferenču apmeklējumiem, saka biedrības vadītājs, kardiologs Andrejs Ērglis, kurš pats, spriežot pēc datiem, par šo naudu nekur nav braucis. “Paši piesakās, brauc tādi, kuri strādā konkrētā jomā,” skaidro Ērglis.“Biedrība vienmēr ir atbalstījusi izglītību. Lai nav tā, ka maksā kādam pa tiešo, cilvēkiem, neko nedara.”

Otrā dāsnāk atbalstītā ir Latvijas Endokrinologu asociācija, ko farmācijas firmas sponsorējušas ar 155 235 eiro. Maksāts gan par braucieniem uz konferencēm, gan rīkoti vietējie semināri un asociācijas sēdes. Tajās farmācijas firmu dotā nauda izlietota lekciju honorāriem, telpu īrei un kafijas pauzēm, uzskaita asociācijas priekšsēde Una Gailiša. “Vienmēr firmām saku, ka tas, kā mēs sniegto atbalstu izlietosim, būs mūsu ziņā,” apgalvo Gailiša, noliedzot, ka firmas par sponsorējumiem prasītu kaut ko pretī.

Finansē sēdes, saliek reklāmas

“Summa ir paliela, piekrītu,” saka kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš vada raksta sākumā minēto Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrību. Parasti sēdes izmaksājot ap 5000 eiro, bet šī vienā no Radisson ķēdes viesnīcām rīkota, jo bijis vairāk apmeklētāju vai lielāki honorāri lektoriem. Biedrības “mājās” — Stradiņa slimnīcā — sēdes nevarot rīkot, jo tad nevarēs uzaicināt plašāku auditoriju, ne tikai biedrus, “Ja mēs taisītu ar biedrības budžetu, mums būtu ierobežotas iespējas piedāvāt kādam cienastu,” min biedrības prezidents.

Sēdes bieži sponsorē pat vairākas firmas, piemēram, Latvijas Urologu asociācijas sanākšanu atbalstījusi gan Ipsen Pharma (5000 eiro), gan Johnson & Johnson (4000 eiro).

Asociācijas prezidents Pēteris Vaganovs skaidro, ka ir dažādi atbalsta līmeņi. “Viena firma uzstājas ar savu ziņojumu, cita uzliek baneri,” saka Vaganovs.

Vajadzību pēc dārgajām sapulcēm neizprot ASV strādājošais latviešu endokrinologs un profesors Uģis Gruntmanis, kurš 2019. gadā mēģināja atgriezties un strādāt Latvijā, taču tas neizdevās un viņš devās atpakaļ uz ASV. Latvijā pavadītajā laikā viņš apmeklējis savas asociācijas sēdes. “Vesela stunda tiek dota šim farmācijas cilvēkam, kas kaut ko stāsta par to savu medikamentu, cik tas labs. Un tad ir galds uzklāts un vīns, kas ir pilnīgi nepieņemami. Bet tas ir iegājies no 90. gadu sākumā, un to ir diezgan grūti izravēt,” spriež Gruntmanis.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sēdi 2019. gadā finansēja veselas 14 firmas (kopā 13 517 eiro). Asociācijas vadītāja Sarmīte Veide stāsta, ka maksā par reklamēšanos: sapulcēs firmas uzliek savus stendus, kur rāda un stāsta par saviem produktiem. Mediķi tā varot iepazīties ar jaunāko informāciju, bet firmas īpašu attieksmi negaidot. “Mēs viņiem neko negarantējam, ka biedri nāks klāt, nevienam tas nav spiests darīt,” viņa apgalvo.

“Tas ir vienpusīgs skatījums,” par informatīvajiem stendiem saka Mežinska. Profesore atsaucas uz pētījumiem, kas rāda, ka industrijas sniegtā informācija ir ar zināmām tendencēm, piemēram, mazāk runāt par blaknēm vai vairāk slavēt savu produktu. “Tas ir vieglākais ceļš, kā iegūt informāciju. Bet vai vieglākais ir tas labākais?”

Lielākais maksātājs — ar skandālu

Dāsnākais mediķu atbalstītājs Latvijā ir firma KRKA — Slovēnijas uzņēmums ar 1,3 miljarda eiro ieņēmumiem gadā. Viens no zināmākajiem šīs firmas ražojumiem ir kakla tabletes Septabene. Firmas vārds arī izskanējis skandālā par iespējamu ārstu uzpirkšanu. Veselības inspekcija (VI) 2010. gadā sāka izmeklēšanu par zāļu reklamēšanas pārkāpumiem un ārstu uzpirkšanu — ārsti par konkrētu zāļu izrakstīšanu pretim saņēmuši dāvanas, sākot ar produktiem pārtikas veikalos un beidzot ar ceļojumiem un makšķerēšanas piederumiem. Par to VI uzlika naudas sods toreizējai KRKA pārstāvniecības Latvijā vadītājai Ilzei Pučkurei, kura sodu pārsūdzēja tiesā. Tiesa to atcēla un lietu izbeidza.

Līdzīgi darījumi ar ārstiem atklājās arī Rumānijā. Tur žurnālistu rīcībā nonāca 2010. gada dokumenti, kuros bija lasāms, kā KRKA piedāvāja mediķiem naudu, ceļojumus vai citus labumus apmaiņā pret konkrētu zāļu izrakstīšanu. Ārstiem vajadzēja, piemēram, katru mēnesi izrakstīt noteiktu daudzumu zāļu, lai saņemtu komisiju. Pēc publikācijas KRKA paziņoja, ka sāks iekšējo izmeklēšanu.

Kopš 2015. gada Rumānijā firmām arī jāpublisko mediķiem piešķirtais atbalsts. Taču žurnāliste Aleksandra Nistoro, kura ir viena no minētā pētījuma autorēm, Re:Baltica skaidro, ka tagad firmas atradušas citus veidus, kā slēpti atbalstīt mediķus. “Piemēram, avots kādā farmācijas firmā mums teica, ka firma ārstiem apmaksāja nevajadzīgus pētījumus, tādā veidā mudinot šos ārstus izrakstīt viņu medikamentus,” atklāj Nistoro. Viņasprāt, kukuļošana Rumānijā turpinās, taču datu publiskošana ir solis pareizajā virzienā.

Maksā arī lielajām slimnīcām un universitātēm

Tāpat farmācijas firmas maksā lielo slimnīcu attīstības biedrībām, medicīnas augstskolām un pat pacientu organizācijām. Piemēram, 2019. gadā dažādiem mērķiem 6204 eiro piešķirti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacientu ombudam, kas, izrādās, pat nav bijis saistīts ar slimnīcu, tikai īrējis telpas tās teritorijā, un tagad jau ir likvidējies un neatrodams.

Taču pašas slimnīcas atbalsta fondam togad iemaksāti 60 869 eiro. Tā valdes priekšsēdētājs, RSU Radioloģijas katedras vadītājs, profesors Ardis Platkājis skaidro, ka klīniku vadītāji apzina vajadzības, bet fonds meklē, kurš varētu tam ziedot. “Paši arī citreiz, paldies Dievam, ziedo, un tad mums ir vieglāk, jo tad mēs varam, piemēram, papildus to naudiņu izmantot Jaungada pasākumu finansēšanai, bērnu paciņām,” saka profesors.

“Mēs lielā mērā aizpildām to nišu, ko valsts nespēj dot dotā brīdī jums kā pacientiem vai mums kā mediķiem,” biedrības un ziedotāju sadarbību raksturo Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Attīstības biedrības priekšsēdētājs Dainis Krieviņš. Biedrība saņēmusi 42 676 eiro, izlietojusi datubāzēm pacientiem, reto slimību atpazīšanai slimnīcā. “Skaidrs, ka slimnīca varētu no sava budžeta to atlicināt, bet slimnīcas budžets ir limitēts tādām lietām.”

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ar firmu līdzsponsorējumiem (3800 eiro) “Eglītes fondam” sarīkota konference “Medicīniski akadēmiska pieeja skaistumam un možumam gadu garumā”, kur varēja uzzināt gan par zobu mūsdienīgu aizvietošanu, skaistumu un farmāciju, seksuālo veselību gadu garumā. “Konferencē akcentējām, informējām un apspriedām, kā labi izskatīties un justies pašiem, lai varētu un gribētu strādāt ilgi un ražīgi, kas medicīnas jomā tuvākajā laikā būs ļoti nepieciešams cilvēkresursu trūkuma dēļ,” preses relīze citē rīkotāju, RSU profesori Ludmilu Vīksnu. Daudz lielāks atbalsts — 70 000 eiro — pienācies otram RSU fondam, kas rūpējas par stipendiju izmaksu un pasākumu organizēšanu. “Neatkarīgai medicīniskajai izglītībai” samaksāja zāļu ražotājs GlaxoSmithKline Latvia.

Maltīte ar medicīnas speciālistu

“Vai tas vēl notiek...”, nopūšas LU profesore Mežinska, kad izdzird jautājumu par ēdienreižu apmaksāšanu. Notiek. Kopīgas maltītes ar industrijas pārstāvjiem ieturējuši gan triju lielo universitāšu slimnīcu, gan Vidzemes slimnīcas, gan medicīnas sabiedrības “ARS” speciālisti. Tiesa, kopīgas maltītes norādījusi tikai viena firma — GE Healthcare AS —, un aicināti bijuši radiologi un radiogrāferi.

Speciālisti mēdzuši gan pusdienot, gan vakariņot ar industrijas firmu pārstāvjiem. Lētākās pusdienas firmas pārstāvim izmaksājušas 6,8 eiro, dārgākās vakariņas — 77,56 eiro. Atsevišķi speciālisti šādās apmaksātās maltītēs ieturējušies vairākkārt, piemēram, radiogrāfere Ginta Lāce no RAKUS, radiologs Jānis Riža un radiogrāfere Māra Reinfelde no Vidzemes slimnīcas.

Mežinska noraidoši izsakās par šādu ieradumu. “Tā pat vairs nav informācijas saņemšana. Tā jau ir dziļāku attiecību veidošana, kur interešu konflikta draudi kļūst vēl lielāki,” secina profesore.

Interešu konflikta riski

Mežinska piekrīt mediķiem, ka Latvijā valsts minimāli atbalsta mediķu mūžizglītību. “Cena, ko maksājam mēs visi par industrijas līdzdalību tālākizglītībai, ir noteiktu viedokļu vai noteiktu zāļu popularizēšana,” viņa spriež. Mežinska skaidro, ka ārsta vadošā interese ir uzlabot sava pacienta veselību. Ja blakus parādās interese popularizēt vai vairāk izmantot vienas firmas zāles, rodas ir interešu konflikts.

Tam nepiekrīt kardiologs Kārlis Trušinskis. Viņaprāt, kopš 2020. gada 1. aprīļa, kad ārsts, izrakstot recepti, nenorāda zāļu nosaukumu, bet to aktīvās vielas starptautisko nosaukumu, tādi riski vairs nepastāv. “Ja kādam iedomu pasaulē varētu šķist, ka ārsts varētu būt kompānijas nopirkts, šī sistēma neļauj mums izrakstīt tās zāles, ko mēs gribētu,” apgalvo Trušinskis.

Finansē arī valsts

Jau kopš 2007. gada Latvijai ir iespēja līdzfinansēt mediķu tālākizglītību, un, kā ierasts, to dara ar Eiropas naudu. Pašlaik norisinās kārtējais šāds projekts, kas nozīmē, ka līdz 2023. gada beigām par nepilniem 17 miljoniem apmācīs 38 000 mediķu, stāsta Elīna Vilcāne, Veselības ministrijas pārstāve. “Paši seko līdzi informācijai. Uz kādām mācībām viņi grib un kādas viņiem nepieciešamas, uz tām arī piesakās. Jāatbilst tikai noteiktajiem kritērijiem, kas ir katrām mācībām ir noteikts — vai tas ir ārstiem, vai māsām, vai māšu palīgiem.”

Nebūtu pandēmijas, varētu doties pieredzes apmaiņā arī uz ārzemēm — gan kongresiem, gan stažēties. “Mācību klāsts ir pāri pa simtu. Tēmas piesaka pašas mediķu asociācijas, ārstu biedrība ir tā, kas iniciē jaunas tēmas. Ir arī vecās tēmas, kuras nāk no iepriekšējā perioda, zināšanas, kuras regulāri vajag stiprināt,” saka VM Projektu vadības departamenta direktore Liega Zalcmane.

Mediķi uzskata, ka ar to nepietiek, turklāt pašlaik tālākizglītības finansējumu piešķir tikai augstskolām un citām izglītības iestādēm, bet ne vietām, kur mediķi reāli strādā — slimnīcām. “Ne jau augstskolas solā, graužot kladi, jūs palielināsiet savu kvalifikāciju sirds stimulāciju nomaiņā,” saka asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš. VM apgalvo, ka arī šo risinās ar ES naudu un projekts par lielajām slimnīcām kā kompetenču centriem tālākizglītībā sākšoties gada otrajā pusē.

Vairāk par ministrijas plāniem mazināt mediķu organizāciju atkarību no farmācijas firmām uzzināt neizdevās — vairāk nekā mēnesi ministrijā neatrada laiku atbildēt uz jautājumiem, norādot, ka tie neesot pašreizējā dienaskārtībā.