Par Gobzema izteikumiem ierosināta ētikas pārkāpuma lieta (12)

Lieta rosināta saistībā ar viņa izteikumiem sociālajos tīklos, nevakcinētos faktiski salīdzinot ar ebreju genocīda upuriem un aicinot tos piespraust sev dzeltenu sešstaru zvaigzni, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem.

Iesniegumu par lietas izskatīšanu komisijas sēdē parakstīja deputāti Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurašs (JKP), Uldis Augulis (ZZS) un Inese Voika (AP), savukārt to iniciēja parlamentāriete Krista Baumane (AP).

Baumane šodien sēdē uzsvēra, ka vakar, 4.jūlijā, tika pieminēti Otrā pasaules kara ebreju tautas genocīda upuri, kā arī atzīmēta 80.gadadiena kopš nacisti un viņu sabiedrotie nodedzināja Lielo horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem. Viņa uzsvēra, ka nacisti ebrejus apzīmēja ar dzeltenām zvaigznēm, kas faktiski nozīmēja nāvessodu.

Viņasprāt, Gobzems šo simbolu izmantojis, kā "izmisīgu mēģinājumu piesaistīt uzmanību sakarā ar bailēm par vakcīnu pret Covid-19". Baumane uzskata, ka tā ir ciniska rīcība, un tā domājot arī Latvijas ebreju kopiena, Žaņa Lipkes muzeja direktore un ārvalstu vēstnieki.

"Tas ir kaitējums un apkaunojums Saeimai," uzsvēra deputāte, aicinot komisiju vērtēt Gobzema rīcību.

Tikmēr Gobzems savu uzrunu komisijai sāka ar jautājumu par to, vai iesnieguma autori paši ir ebreji. Viņam tas esot jāzina, lai varētu atvainoties. "Ja Baumane nav ebrejiete es viņai neatvainošos," teica Gobzems. Savukārt Baumane norādīja, ka uz šo jautājumu neatbildēs, jo iesniegums nav tapis tāpēc, ka viņa ir aizvainota personiski, bet gan, lai aizstāvētu Latvijas sabiedrības daļu - ebreju kopienu - un holokausta upuru piemiņu.

Gobzems teica, ka "latvieši vienmēr gribot izlikties par lielākiem ebrejiem, amerikāņiem, vāciešiem vai baltkrieviem". Tāpat piektdien viņš esot ticies ar ebreju kopienas pārstāvi Arkādiju Suharenko un puses šķīrušās kā draugi. Deputāts aicināja kolēģus "neizlikties par lielākiem ebrejiem", piebilstot, ka viņam nav zināms, ka kāds no iesnieguma parakstītājiem jeb "latviešiem" būtu pilnvarots ebreju vārdā izteikt kādus paziņojumus.

Viņš aicināja Mandātu komisiju izbeigt šo lietu, piebilstot, ka autortiesības uz dzelteno krāsu neesot nevienam.

Tikmēr šīs sēdes vadītājs, deputāts Vitālijs Orlovs (S) teica, ka kādā raidījumā bija redzējis Gobzemam pie krekla piespraustu ausekli, ne zvaigzni. Lūgts izskaidrot, kāpēc lietoja citu simbolu, Gobzems norādīja, ka jautājums nav par simbolu, bet principiālu nostāju. "Genocīds sākas ar sabiedrības segregāciju," teica Gobzems, ar to domājot dalīšanu "vakcinētajos un nevakcinētajos".

Gobzems arī aicināja Baumani "būt latvietei un atbalstīt tās intereses, ko viņa izprot labāk, piemēram, geju intereses". Ebreji paši zina, kā sevi aizstāvēt, uzskata parlamentārietis.

Savās pārdomās par paustajiem viedokļiem dalījās Baumanes partijas biedrs Ilmārs Dūrītis (AP), kurš uzsvēra, ka no deputātu puses nav ētiski vakcinācijas procesu pielīdzināt holokaustam. Tāpat viņš absolūti negribēja piekrist Gobzema teiktajam par to, ka latviešiem jāiestājas par savām tiesībām, "nejaucoties tajā, ko Gobzems saka par citām tautībām".

Viņaprāt, ir tieši pretēji, un Saeimai nav jāklusē gadījumos, kad viena cilvēku grupa vai kāds notikums tiek noniecināts. Dūrītis uzskata, ka šis ir nopietns jautājums, kā rezultātā būtu nepieciešams ierosināt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu.

Par lietas ierosināšanu nobalsoja seši deputāti - Aldis Adamovičs (JV), Ainars Latkovskis (JV), Andris Skride (AP), Dūrītis, Normunds Žunna (JKP) un Linda Medne (JKP). "Pret" balsoja deputāte Ieva Krapāne (PCL), bet deputāts Jānis Vucāns (ZZS) balsojumā atturējās, jo Gobzems apgalvojis, ka runāja ar ebreju kopienu.

Deputāti vienojās lietu izskatīt citā sēdē, un Saeimas kārtības rullis paredz, ka tā jāsasauc nedēļas laikā.

LETA jau ziņoja, ka deputātu iesniegumā Mandātu komisijai teikts, ka sociālajos tīklos publicētajos attēlos Gobzems redzams ar dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla jeb simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu.

Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā Gobzems arī paudis aicinājumu valkāt šādu zīmi "kā brīvības simbolu" tiem, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19.

Parlamentārieši uzskata, ka Gobzema publiskotie izteikumi un attēli rupji pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, kā arī deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko varētu uztvert kā aicinājumu uz pretlikumību darbību.

Politiķu ieskatā, Gobzems pārkāpis arī kodeksa normas, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, kā arī normu, kas paredz, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

Vairāku frakciju deputāti uzskata, ka Gobzema izteikumi aizvaino sešu miljonu ebreju piemiņu, kurus genocīdā iznīcināja Otrā pasaules kara laikā, un pauž nicinošu attieksmi pret holokausta upuriem.

Deputāta Gobzema 25.jūnijā un sekojošās dienās veiktie ieraksti sociālajos tīklos, izmantojot holokausta upurus un nacistu simbolus saviem politiskajiem mērķiem, ir apkaunojoša pašmērķīga izrādīšanās, lai arī ne no Saeimas tribīnes, un tā uzskatāma par sabiedrības šķelšanu un primitīvu politisku manipulēšanu, kas nodara kaitējumu gan Saeimai, kuras pārstāvis ir deputāts Gobzems, gan Latvijas sabiedrībai kopumā, uzskata parlamentārieši.

Savu attieksmi par deputāta Gobzema rīcību ir paudusi arī Latvijas Ebreju kopiena un Žaņa Lipkes muzeja direktore. Latvijas Ebreju kopiena savā publiskajā paziņojumā akcentējusi, ka ebreju stigmatizācija ar dzeltenām vai citu krāsu zīmēm norādīja uz nolemtību nāvei, tā bija daļa no nacistu īstenotās rasu politikas, kuras galamērķis bija ebreju pilnīgā iznīcināšana.

Tāpat paziņojumā tika uzsvērts, ka šobrīd Latvijā pastāvošie ierobežojumi attiecas uz izklaides vietu apmeklējumiem, bet nekādā veidā neietekmē cilvēku sociālo statusu un noteikti nenozīmē kāda sabiedrības locekļa nolemtību apcietināšanai un noslepkavošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, deputāti aicināja komisiju izskatīt deputāta Gobzema rīcību tuvākajā sēdē un sniegt tās vērtējumu.

LETA jau vēstīja, ka nākamajā dienā pēc šī deputātu iesnieguma tapšanas deputātes Ļubova Švecova un Jūlija Stepaņenko paziņoja, ka pamet Alda Gobzema partiju "Likums un kārtība".

Savā "Facebook" kontā Švecova rakstīja, ka jebkura pieredze ir vērtība. "Ar Jūliju Stepaņenko es pievienojos jaundibinātajam politiskajam spēkam "Likums un kārtība", kopā ar viņu tagad pieņemu lēmumu izstāties," vēstīja Švecova. Viņa pateicās par pieredzi partijas dibinātajiem un biedriem.

Švecova 13.Saeimā tika ievēlēta no "Saskaņas" saraksta, taču kopš pagājušā gada rudens viņa ir pie Saeimas frakcijām nepiederoša deputāte.

Savukārt Stepaņenko savā "Facebook" kontā paziņoja, ka izbeidz savu darbu partijā "Likums un kārtība" un atkāpjas no valdes līdzpriekšsēdētājas amata.

"Manis pārstāvētās vērtības nav savienojamas ar mana kolēģa Alda Gobzema komunikācijas stilu ar partijas biedriem un dibinātājiem. Es nevēlos izlikties, ka viss ir kārtībā un regulāra cilvēkus aizvainojoša publiska komunikācija no mana kolēģa puses ir norma," uzsvēra politiķe.

Viņa uzskata, ka pastāv lieli šķēršļi to mērķu sasniegšanai, kurus no viņiem sagaida parijas biedri, dibinātāji un atbalstītāji. Stepaņenko sola turpināt pie tiem strādāt, bet jau bez Gobzema. "Priekšā ir ļoti daudz darba, jo mums visiem kopā būs jācīnās par savām tiesībām un, iespējams, jāsaņem daudzi jauni "pārsteigumi" no valdības," piebilda deputāte.