Ap 500 studējošo varētu nesākt studijas kreditēšanai trūkstošā finansējuma dēļ (2)

LSA norādīja, ka 6.jūlija Ministru kabineta sēdē plānots lemt par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai. Finansējuma trūkums šobrīd apdraud aptuveni 500 studentu iespējas iegūt augstāko izglītību. Apvienības ieskatā, studiju un studējošo kreditēšanas sistēma ir valstī pašlaik ir vienīgais atbalsta mehānisms studējošajiem, kuri nav ieguvuši valsts finansētas studiju vietas vai arī iegūst augstāko izglītību studiju programmās, kurās valsts finansētu studiju vietu nav.

Pēc LSA paustā, kopš pērnā gada novembra aktuāls ir jautājums par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai. Augstais pieprasījums pēc augstākās izglītības un arī šiem kredītiem ir apliecinājums, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam studēt gribētāju. Līdz brīdim, kad stājās spēkā jaunais kreditēšanas modelis, vien retais students izvēlējās līdzekļus studiju maksas segšanai aizņemties. Tostarp pērn 20% no visiem rudenī imatrikulētajiem studentiem studēja, pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam.

Kā uzsvēra LSA, studējošo pieprasījums pēc studiju un studējošo kredītiem 2021.gada rudenī varētu pārsniegt 2020.gada rādītājus. Turklāt ir pazīmes, kas apliecina, ka pašreizējais finansējums var būt nepietiekams, lai nodrošinātu pieeju studiju un studējošo kredītiem visiem studēt gribētājiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, lai nodrošinātu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, šogad papildus būs vajadzīgi nedaudz vairāk nekā 166 000 eiro, tādējādi nodrošinot iespēju studēt vēl aptuveni 500 studējošajiem.

"Papildus jāņem vērā Covid-19 iespējamā ietekme uz iespējām studēt. Pandēmija izraisījusi ekonomisko krīzi daudzu ģimeņu ikdienā, liekot atlikt iespēju iegūt augstāko izglītību ar pašu līdzekļiem vai arī papildus studijām meklēt iespēju strādāt, kas ievērojami ietekmē iegūtās izglītības kvalitāti," pauda apvienībā, vienlaikus, atgādinot, ka studiju maksa ir augusi līdz 7%.

LSA skaidroja, ka pagājušajā gadā tika veikta studiju un studējošo kreditēšanas modeļa maiņa, kā rezultātā kopš pērnā gada 14.augusta darbību ir sākusi jaunā kreditēšanas sistēma. Tajā kredītu 90% apmērā galvo valsts un studējošajiem vairs nav nepieciešams papildu privātpersonas galvojums, kas līdz šim bija būtisks šķērslis aizdevuma saņemšanai. Turklāt jaunais studiju un studentu kreditēšanas modelis ir izdevīgāks nekā iepriekšējos gados piemērotais kreditēšanas risinājums, jo paredz to, ka par katru valsts galvoto vienu eiro banka kredītos studentiem izsniedz vismaz četrus eiro no saviem līdzekļiem, kas pamatā nonāk izglītības sistēmā kā studiju maksa augstskolām par studijām.

Savukārt kredīta procentu maksājumus valsts sedz tikai studiju laikā, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados piemērotajā kreditēšanas modelī. Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā, turklāt studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā, līdz ar to papildu līdzekļi, lai kādu studiju maksas daļu apmaksātu, nav jāmeklē.

LETA jau ziņoja, ka pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka IZM ir aktualizējusi jautājumu par to, lai nodrošinātu studējošo kredītu.

"Ļoti svarīgi, lai studējošie varētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc kredīta garantijām. Kā zināms, tagad Covid-19 apstākļos ir grūti studentus nodrošināt ar ikdienas darbu vai piepelnīšanās iespējām, tāpēc IZM ir sagatavojusi savu priekšlikumu attiecībā uz līdzekļiem šīm garantijām studējošo kredītiem," teica Bordāns, piebilstot, ka, viņaprāt, tas būs viens no svarīgākajiem jautājumiem tuvākajā laikā.

LSA arīdzan norāda, ka Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (NA) rosinājis trūkstošo finansējumu pārdalīt no demogrāfijai paredzētajiem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot finansējumu 2021. gada rudenim, ko plānots izskatīt 6. jūlija Ministru kabineta sēdē. Tomēr Finanšu Ministrija (FM) šādam risinājumam iebilst, argumentējot, ka situācija ir jāskata nākamo gadu budžetu kontekstā. Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies studējošo uzņemšana augstākās izglītības iestādēs, skatīt jautājumu par finansējuma pieejamību studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai pēc budžeta veidošanas sarunām jau būtu novēloti, un studējošie izšķirošajā brīdī atbalstu no valsts studiju uzsākšanai nesaņemtu, norāda LSA.

Par situāciju saistībā ar kreditēšanas sistēmu ir izteicies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/Par!): “Studenti jau nav atnākuši ar izstieptu roku prasīt naudu, bet prasa kredītu, un tā ir mazliet atšķirīga situācija.” Atbalstu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai ir sniegusi arī Ilmāra Dūrīša (A/Par!) vadītā Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisija, lūdzot Ministru kabinetam skaidrot situāciju.

Kā vēstīts, pērnā gada 12.augustā savu darbību sāka jaunā kreditēšanas sistēma, kuru izveidoja, sadarbojoties IZM, attīstības finanšu institūcijai "Altum", Latvijas Finanšu nozares asociācijai un LSA.

Kredītus pilnībā galvo valsts, un studējošajiem nav nepieciešams papildu galvotājs. Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, un pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā. Studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā, līdz ar to papildu līdzekļi, lai kādu studiju maksas daļu apmaksātu, nav jāmeklē.