Ja lopkautuvēm būtu stikla sienas, mēs visi būtu veģetārieši (70)

Pavārs Edgars Sanders, kurš specializējies augu valsts ēdienu gatavošanā, sarunā ar TVNET atklāj, kāda bija viņa motivācija atteikties no dzīvnieku valsts produktiem, vai pēdējo gadu laikā ir manījusies Latvijas sabiedrības izpratne par vegānismu, un ar ko sākt gaļēdājam, kurš vēlas spert pirmos soļus ceļā uz augu valsts uzturu.

Pastāsti par savu pieredzi – kāda bija tava motivācija pāriet uz augu valsts uzturu? No kuriem produktiem iesākumā atteikties bija visgrūtāk?

Viss sākās, kad ēst gatavošana kļuva par manu amatu. Pirms tam es – kā jau kārtīgs latvietis – pratu pagatavot ceptus kartupeļus sešos dažādos veidos, uzcept olas ar kečupu un majonēzi, uzvārīt pelmeņus un cīsiņus. Protams,

jo vairāk es iedziļinājos pavārmākslā, jo labāk arī sāku izprast, no kurienes nāk gaļa, piens, olas, un vairāk saprast, kā tas ietekmē vidi, veselību un manu ikdienas garastāvokli.

Pāriet uz augu valsts uzturu tajā laikā bija izaicinoši, jo veikalos vēl nebija ieviesti augu valsts pieni vai saldie krējumi u. c. Tagad man ne no kā nav jāatsakās, jo mūsdienās gan gaļa, gan piens un olas ir viegli aizstājami.

Par veģetāra un vegāniska uztura veselīgumu tiek lauzti šķēpi – kamēr vieni uzskata, ka šāda ēšanas paradumu maiņa ir teju panaceja pret dažādām kaitēm, ārsti un dietologi veģetāriešiem iesaka būt uzmanīgiem, rūpīgi plānojot ēdienkarti un regulāri veicot analīzes, lai kontrolētu veselības stāvokli un neiedzīvotos, piemēram, dzelzs deficītā. Kāda ir tava pieredze?

Jebkuram cilvēkam vajadzētu sekot līdzi savai veselībai neatkarīgi no tā, vai esi veģetārietis vai gaļēdājs. Es uzskatu, ka nav vienas receptes, kas derētu visiem. Vienam veselība uzlabosies, ēdot gaļu, citam – tieši pretēji; vēl kāds var būt veģetārietis visu dzīvi, kamēr cits tādēļ iedzīvojas dzelzs deficītā. Man personīgi pēc ilggadējas augu valsts uztura lietošanas analīzes ir perfektas un visa kā pietiek. Cik ārstu, tik viedokļu. Es nenostāšos nevienā pusē, bet, skatoties pēc sevis, ja es jūtu, ka gaļa atņem man spēku un enerģiju, es beigšu to ēst, taču tā nav visiem.

Katram pašam ir jāpievērš uzmanība sev un jāpajautā, vai gaļa tiešām liek justies labāk, vai varbūt es to ēdu sabiedrības spiediena dēļ.

Ieskicē, kādi ir šobrīd ir tavas ēdienkartes pamatprincipi. Pēc kāda principa plāno maltītes?

Vegāniskais ēdiens atšķiras no gaļas ēdiena ar to, ka galvenais tā sauktais sāta avots ne vienmēr ir galvenais ēdiens uz šķīvja (kā, piemēram, liellopa steiks) – tā var būt arī riekstu mērce vai salātos iejauktas pupiņas. Piemēram, ēdot kartupeļus ar salātiem un Indijas riekstu mērci, sāta sajūtu radīs tieši riekstu mērce, jo, apēdot tikai nedaudz šādas mērces, jums būs sajūta, ka esat apēduši milzīgu gaļas gabalu.

Tas pats ir ar pupiņām, sēnēm un graudaugiem. Apēdiet ceptas sēnes ar rīsiem, riekstu mērci un pupiņu salātiem, un jums negribēsies ēst vairākas stundas. Taču atšķirībā no maltītes ar gaļu šī neradīs miegainību un nogurumu, – tieši otrādi, daudz enerģijas un spēka!

Kādi augu valsts produkti teju vienmēr ir atrodami tavā virtuvē?

Grūti spriest, jo es esmu pavārs un mans produktu klāsts ir ļoti plašs, bet simtprocentīgi varu apgalvot, ka bez tofu, Indijas riekstiem, augu valsts pieniem un rauga pārslām mana ēdienkarte nebūtu iedomājama.

Lielā daļā sabiedrības joprojām valda mīts, ka vegānisks uzturs ir vienveidīgs. Daudzi uzskata, ka no augu valsts produktiem vien paēdis nebūsi. Kāda ir tava pieredze – kuri augu valsts produkti ir gana sātīgi un gardi, lai varētu mazināt kāri iecirst zobus gaļas šķēlē?

Vegānisks uzturs noteikti nav vienveidīgs. Tieši pretēji, pārejot uz augu valsts ēdienkarti, esmu atklājis ļoti garšīgas lietas, uz kurām, kamēr biju gaļēdājs, pat neskatījos. Atklāju ļoti daudz interesantu dārzeņu, augļu, pākšaugu, sēņu un citu produktu.

Vegānisks uzturs liek uztvert ēdienu radoši. Tu nevari vairs tikt sveikā cauri ar slaveno latviešu KKK (kartupelis, karbonāde, kāposti) ēdienkarti.

Vegānisks uzturs liek improvizēt, mācīties, izgaršot un atklāt tā dažādību. Mans galvenais sāta avots pārsvarā ir sēnes, pākšaugi un rieksti, kam pievienoju tādas piedevas kā rīsus, kartupeļus u. c. Piemetu kādu svaigu dārzeni, un gatavs.

Kādus ēdienus tu mājās gatavo visbiežāk? Un kur tu meklē iedvesmu savām receptēm?

Ja pavisam godīgi, es iedvesmu meklēju tieši gaļēdāju ēdienos. Vegānisms no kulinārijas skatu punkta nav tik attīstīts kā gaļēdāju virtuve. Atliek tikai pieiet nedaudz radošāk un nomainīt pāris sastāvdaļu.

Es mājās gatavoju visu to pašu, ko gaļēdāji. Vai tā būtu pasta ar Boloņas mērci, gulašs ar kartupeļiem, pelmeņi vai pat cīsiņi ar omleti, es ēdu to pašu, tikai gatavotu no augu valsts produktiem.

Vēl pirms gadiem 5-7 vegāniskā majonēze, jogurts un citi augu valsts produkti Latvijā bija liels retums. Vai šobrīd situācija ir mainījusies uz labo pusi un vegānisko produktu klāsts ir pietiekams?

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir parādījušies daudzi augu valsts produkti, taču es uzskatu, ka Latvijai līdz labam vegānisko produktu klāstam vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Problēma nav produktos un to ieviešanā Latvijas veikalos, bet gan sabiedrības ierobežotajā domāšanā.

Mūsu sabiedrībai vēl joprojām ir grūti pieņemt viendzimuma laulības, citu ādas krāsu cilvēku imigrāciju un arī vegānismu, kaut gan citās valstīs tas viss bija normāli jau pirms daudziem gadiem.

Bet man ir prieks redzēt, ka tomēr viss virzās uz priekšu un cilvēki kļūst atvērtāki. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums un drīz arī Latvijā būs pieejams viss nepieciešamais, lai baudītu lielisku un daudzveidīgu augu valsts uzturu.

Kā tev šķiet, vai pēdējo gadu laikā Latvijas sabiedrības izpratne par vegānismu tomēr ir mainījusies uz labo pusi?

Runājot par receptēm, uzturu un produktiem, jā, mēs esam informēti, bet

neesam informēti par to, cik daudz atkritumu rodas, ēdot gaļu, cik lielu iespaidu uz klimatu atstāj lopkopības industrija, cik lielām ciešanām iet cauri miljoniem dzīvu radību

un ar kādiem soļiem mēs varam panākt izmaiņas.

Kas varētu motivēt cilvēkus retāk uzturā lietot gaļu un vairāk pievērsties augu valsts maltītēm?

Man personīgi šķiet, ka jebkuram cilvēkam vajadzētu vienreiz aizbraukt uz masu lopkautuvi un apskatīties, kas tur notiek. Ne velti ir teiciens – ja lopkautuvēm būtu stikla sienas, mēs visi būtu veģetārieši. Iesaku sev pajautāt – ja piens jādzer, jo organismam nepieciešams kalcijs, tad kāpēc veikalu plaukti ir pilni ar kalcija uztura bagātinātājiem? Ja biezpiens palīdz atmiņai, tad kādēļ veciem cilvēkiem ar to ir problēmas? Kāpēc, ieraugot beigtu dzīvnieku, mutē nesaskrien siekalas kā tad, kad ieraugu sulīgu augli vai dārzeni? Kad pēdējo reizi esmu redzējis brokoļu reklāmu? Visur tikai gaļa, siers, dubultais siers, bekons un olas… Turpat blakus alkohols un tabaka. Šādu jautājumu ir bezgala daudz, taču visvairāk iesaku painteresēties,

kāpēc mēs, cilvēki, esam vienīgā suga, kas dzer citu sugu pienu? Pienu, kurā ir tik daudz hormonu, kas nepieciešami, lai izaugtu 750 kg smags lops? Un tad nākamais jautājums – kāpēc aptaukošanās ir biežākais nāves iemesls pasaulē?

Tas viss liek man aizdomāties, vai pieejamā informācija vispār ir patiesa? Vai informācija, ko iegūstam, nav tikai kārtējais mārketinga triks? Kā, piemēram, slavenais stāsts par to, ka ārsti saka – ēst brokastis ir veselīgi, taču patiesībā izrādās, ka tas bija kukurūzas pārslu kompānijas veids, kā pievilināt vairāk brokastu pārslu ēdāju.

Ja kāds pārliecināts gaļēdājs vēlas spert pirmos soļus ceļā uz veģetāru vai vegānu uzturu, ar ko tu viņam ieteiktu sākt?

Es noteikti viņam ieteiktu izdzēst no sava prāta vārdu “salāti”.

Lielākā kļūda, ko pieļauj vegāns iesācējs, ir veikalā doties pie dārzeņu un salātu plaukta.

Ja godīgi, es pat neatceros, kad pēdējo reizi ēdu salātus. Protams, nesaku, ka salāti ir jāizslēdz no ēdienkartes, bet tas nav vienīgais, ko mēs ēdam. Un noteikti sākumā iesaku pameklēt informāciju grāmatās vai sociālajos medijos. Ir tūkstošiem vegānisko recepšu blogu un padomu YouTube. Es iesaku eksperimentēt ar garšām un, galvenais, nebaidīties izmēģināt ko jaunu, noteikti var smelties idejas Rimi mājaslapā, kur regulāri lieku jaunas augu valsts receptes.

Raksts tapis sadarbībā ar Rimi Latvija.