Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Valdības darba kārtība otrdien: spriedīs par priekšlikumiem vakcinācijas veicināšanai (1)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes. Foto: Zane Bitere/LETA

Ministru kabinets šodien, 6. jūlijā, ir ieplānojis izvērtēt vairāku ministriju sniegtos priekšlikumus vakcinēšanās veicināšanai.

Valdības sēde notiks plkst.10.

Valdībā ir gaidāma diskusija par "zināmu pienākumu" vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Kariņš.

Pēc politiķa vārdiem, atsevišķās profesijās strādājošo obligāta vakcinācija būtu nepieciešama, lai klientiem būtu droša kontaktēšanās un saslimstība nepārnestos tieši klientu kontaktu brīdī.

Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd eksperti strādā pie šī jautājuma un viņš otrdienas valdības sēdē par to sagaida diskusiju. Dienu pirms valdības sēdes Kariņš nevēlējās nosaukt konkrētas profesijas, jo nezinot, kāds tieši būšot ekspertu piedāvājums. Iespējams, obligāto vakcināciju dalīs pēc situācijas saistībā ar kontaktiespējām.

Iepriekš politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu vakcinēšanās pienākumu varētu noteikt mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.

Izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra, ka pedagogi var tikt iekļauti obligāti vakcinējamo profesiju pārstāvju sarakstā, bet pirms tam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl divas nedēļas nogaidīs un vēros, vai palielinās izglītības sektorā strādājošo vakcinācija pret Covid-19.

Politiķe uzsvēra, ja izglītības sektors nonāks situācijā, ka pedagogu vakcinācija nav pietiekama epidemioloģiski drošu mācību nodrošināšanai, proti, ir zem 80%, tad IZM izskatīs iespēju pedagogiem paredzēt obligātu vakcināciju.

"Valdībai un sabiedrībai ir svarīgi, ka cilvēki izvēlas vakcinēties. Jāsaprot, ka jebkurš nevakcinētais apdraud ne tikai sevi, bet arī apkārtējos," piebilda premjers, sakot, ka ir būtiski, lai vakcīnu saņemtu visi tie, kuriem ir šāda iespēja.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka Veselības ministrija un "Attīstībai/Par!" izprot un atbalsta nepieciešamību pēc obligātas vakcinācijas atsevišķās profesijās. Pēc viņa teiktā, tā izriet no publisko pakalpojumu rakstura un vakcinācijas mērķiem.

Pavļuts atgādināja, ka, diskutējot par šo tēmu, jau kopš aprīļa tiek uzsvērts, ka ir un būs profesijas, kuru profesionālo pienākumu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams vakcinēties. Tas esot kā pienākumu izpildes priekšnoteikums, jo "uz spēles" ir gan pakalpojumu sniedzēju, gan klientu un pacientu dzīvības.

Viņš informēja, ka, vadoties no šo apstākļu risku izvērtējuma, dažādas ministrijas strādā pie juridiskiem risinājumiem un profesiju izvērsuma, kur drošības un risku dēļ vakcinācija jānosaka kā priekšnoteikums.

Pavļuts klāstīja, ka, rūpējoties par pakalpojumu sniedzējiem un klientu interesēm, būtu jānosaka šāds profesionāls pienākums veikt vakcināciju pret Covid-19.

Arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāve Muižniece norādīja, ka JKP ieskatā šāds noteikums nepieciešams, lai ikviens pakalpojuma saņēmējs un sniedzējs justos drošs par savu veselību.

Nacionālās apvienības pārstāvis, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzīmēja, ka tas ir valdības pienākums rūpēties par sabiedrību, un, ja šāds nopietns lēmums netiks pieņemts tuvāko dienu vai nedēļu laikā, tad jau varētu būt par vēlu.

Pēc Sadarbības sanāksmes premjers norādīja, ka tikšanās laikā puses runājušas par to, kā sagatavoties jauniem Covid-19 izplatības draudiem rudens sezonā. Koalīcijas mērķis esot atsākt skolās mācības klātienē, kā arī vēlams tautsaimniecību un pakalpojumu sniedzējus atbrīvot no ierobežojumiem.

Lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams vakcinēties, uzsvēra Kariņš. No viņa teiktā izriet, ka koalīcija plāno strādāt vismaz trīs virzienos. Viena ir informatīvā kampaņa, kas tiek gatavota šobrīd, lai cilvēki būtu labāk informēti par vakcinēšanas procesu un saņemtu nepieciešamos skaidrojumus.

Koalīcijas partneri "idejiskā līmenī" apsprieduši un Veselības ministrija tālāk varētu strādāt pie tā, ka, iespējams, tiek radīta loterija vai izsole, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par vakcināciju.

Kariņš atzīmēja, ka valdībā plānots uzklausīt Iekšlietu ministriju par to, kā pastiprināt testēšanu uz valsts austrumu robežas, lai pasargātu sabiedrību no Krievijā notiekošā straujā saslimstības pieauguma ar Covid-19 delta paveidu.

Ministrijas pārsvarā rosina vakcināciju pret Covid-19 veicināt ar informatīvām kampaņām

Ministrijas pārsvarā rosina vakcināciju pret Covid-19 veicināt ar informatīvām kampaņām, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkoptajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanas plānam.

Minēto plānu otrdien grasās izskatīt Ministru kabineta sēdē.

1,22 miljonus eiro VM plāno novirzīt Covid-19 vakcinācijas loterijas organizēšanai sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem, kuri nodrošinātu kampaņas publicitāti. 110 000 eiro iecerēts novirzīt iedzīvotāju motivācijas programmai, piedāvājot kultūras un izklaides iespējas, piemēram, balvā pasniedzot biļetes.

VM plāno novirzīt 2,58 miljonus eiro, lai pārskatītu finanšu stimulus ģimenes ārstiem par vakcinācijas aptveres sasniegšanu. 800 000 eiro plānots novirzīt iedzīvotāju apzvanīšanas paplašināšanai un ģimenes ārstu iesaistīšanai pacientu uzrunāšanā. VM arī plāno sagatavot informatīvos materiālus un rīkot izglītojošus reģionālos seminārus ģimenes ārstiem. Tāpat ministrija plāno veicināt pakāpenisku pārēju uz ģimenes ārstu obligātu iesaisti vakcinēšanas procesā.

VM plāno astoņus miljonus eiro novirzīt resursa piesaistei ģimenes ārsta praksēs. Rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai vakcinācijas procesā iesaistītajām ģimenes ārstu praksēm plānots novirzīt 490 000 eiro.

VM arī plāno īstenot nacionāla mēroga kampaņu daudzveidīgos mediju kanālos, bet 220 000 eiro iecerēts novirzīt informēšanas kampaņai nacionālajos un reģionālajos medijos. Informēšanas pasākumiem digitālajā telpā par vakcinācijas pret Covid-19 drošumu un nepieciešamību plānots novirzīt 380 000 eiro.

Tāpat VM plāno novirzīt 102 000 eiro izbraukuma vakcinācijas intensitātes palielināšanai iedzīvotāju pulcēšanās vietās, pasākumos, darba vietās.

Ekonomikas ministrija plāno novirzīt 400 000 eiro, lai centralizētas informēšanas kampaņas gaitā uzrunātu komersantus, darba devējus un darba ņēmējus par vakcinācijas nozīmi drošai un ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai un pakalpojumu sniegšanai. Savukārt 68 000 eiro plānots novirzīt vakcinācijas dinamikas datu analīzei, nodrošinot datos balstītu informāciju sabiedrībai un lēmumu pieņemšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno rīkot izglītības iestāžu un izglītības pārvalžu vadītāju un speciālistu ikgadējo izglītības konferenci, profesionālās izglītības iestāžu un koledžu semināru. IZM arī sagatavos un izplatīs informāciju par darba vides riskiem, ja nevakcinētas personas turpinās strādāt, būdamas nevakcinētas.

IZM arī plāno publisku lekciju par vīrusu variantiem un vakcīnām, kā arī plānots seminārs augstskolām par vakcinācijas priekšrocībām daļēji drošajā režīmā. Ministrija arī plāno sadarboties ar jaunatnes darbiniekiem, izmantojot jauniešiem domātus lokālus informācijas kanālus, skaidrot jauniešiem vakcinēšanās priekšrocības un iespējas.

Finanšu ministrija (FM) plāno, ka Valsts ieņēmumu dienests uzrunās iestādes darbiniekus, nosūtot aicinājumu ikvienam vakcinēties, norādot uz vakcinācijas nozīmīgumu. Tāpat FM resora iestādes turpinās informatīvās kampaņas, tiek plānotas darbinieku aptaujas, lai noskaidrotu vakcinācijas aptveri. Ministrija arī plāno organizēt atkārtotas kolektīvās vakcinācijas.

Kultūras ministrija plāno novirzīt 400 000 eiro kā atbalstu nevalstiskajām organizācijām sabiedrības informēšanai par vakcināciju pret Covid-19.

Labklājības ministrija (LM) plāno tikšanos, seminārus un vēstuļu nosūtīšanu nozares pārstāvjiem, lai akcentētu vakcinācijas nepieciešamību. Tāpat LM plāno aktualizēt rīcības plānu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Aizsardzības ministrija resorā plānots organizēt tikšanās ar darbiniekiem, informēt par vakcinācijas būtiskumu, nepieciešamību, ieguvumiem.

Iekšlietu ministrija plāno izstrādāt un sadarbībā ar padotības iestādēm veikt nozarē strādājošo anonīmu anketēšanu, lai noskaidrotu, kādu iemeslu dēļ daļa nodarbināto izvēlas nevakcinēties. Atbilstoši aptaujas datiem ministrija veiks mērķtiecīgas komunikācijas aktivitātes.

Tieslietu ministrija dažādos iespējamos veidos motivēs tieslietu sektorā strādājošos doties vakcinēties reģionālo izbraukumu vakcinācijās.

Savukārt Ārlietu ministrija turpinās informatīvo kampaņu digitālajā vidē "#CeļoApdomīgi", kuras mērķis ir sniegt ieteikumus Latvijas iedzīvotājiem ceļošanai šovasar. Šīs kampaņas gaitā citu ieteikumu starpā tiek uzsvērta nepieciešamība vakcinēties un iegūt digitālo sertifikātu, kas ievērojami atvieglo ceļošanu.

Vides un reģionālās attīstības ministrija turpinās sadarbību ar pašvaldībām, lai veicinātu to iesaisti iedzīvotāju vakcinācijas nodrošināšanā un informatīvo materiālu izplatīšanā.

Satiksmes ministrija rīkos iekšējās komunikācijas un dažādus informatīvos pasākumu, lai motivētu darbiniekus vakcinēties pret Covid-19. Ministrija arī plāno mediķu infektologu vadītu semināru saviem darbiniekiem par vakcināciju, tās svarīgumu un nepieciešamību.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu