Pagājuši pieci gadi, kopš farmācijas firmām jāpublicē dati, kurus mediķus un organizācijas tās finansiāli atbalsta. Pirmajā gadā, kad žurnālisti analizēja datus, dokumenti bija nepārskatāmi un nepilnīgi. Re:Baltica secināja, ka tas nav daudz uzlabojies arī tagad.
Valdība nolēma datus publicēt, lai pacienti varētu redzēt, vai viņu ārstus sponsorē zāļu ražotāji, un secināt, vai tam ir ietekme uz izrakstītajām zālēm. 2016. gadā datus publicēja pirmoreiz.
Bez iedziļināšanās šķistu, ka tagad ir labāk. Toreiz informāciju firmas sniedza .pdf faila formātā, kas tās analīzi apgrūtināja, tagad to Veselības inspekcijai (VI) iesniedz .xls.
No firmu iesniegtajiem dokumentiem bez piepūles var redzēt, kuras ir dāsnākās sponsores. Problēmas sākas, ja pacients grib noskaidrot, kuras biedrības un iestādes saņem visvairāk farmācijas naudas, vai kurus ārstus visbiežāk nolīgst kā lektorus.
Izpētot jaunākos – 2019. gada – datus, Re:Baltica secināja, ka publicēšana ir tikai formāli izpildīts pienākums. Dati ir nepārskatāmi, un VI tos pacientu labā arī neanalizē, laikus pamanot potenciālus mediķu interešu konfliktus.
16 dažādas Stradiņa slimnīcas
Lai gan .xls ļauj datus atlasīt pēc noteikta filtra, tiem jābūt vienādi ievadītiem. Taču, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca norādīta 16 dažādos veidos, bet Latvijas Ģimenes ārstu asociācija četros. Līdz ar to dati jāpārbauda manuāli, skatoties, vai kas meklētāja acij nav izsprucis, un tas aizņem vairākas dienas, jo runa ir par 7722 ierakstiem.