Dati par farmācijas atbalstu mediķiem – publiski, bet joprojām nepārskatāmi (1)

Veselības inspekcija, kas farmācijas firmu datus saņem, apkopo un publisko, apgalvo, ka saņemto informāciju pārbauda. Aptuveni trešdaļu sūtot atpakaļ precizēšanai, bet ne neprecīzu nosaukumu dēļ. “Pie vienas pieejas, kultūras tiek strādāts, un cerams, ka tā uzlabosies,” pauž Jānis Valenieks, VI Farmācijas departamenta Komercprakses nodaļas vadītājs.

Tabulu arī nepilnīgu padara tas, ka lielā daļā nav norādīts atbalsta saņēmējs – firma maksā, bet lasītājs nezina, kam. Valenieks skaidro, ka tie esot mārketinga izdevumi. “Viņu pašu organizētos pasākumos vai ko organizē kādi citi zāļu ražotāji vai biedrības. Tur viņi nesniedz atbalstu, bet pērk, piemēram, stenda vietu,” paskaidro Valenieks.

Veselības inspekcijā nenoliedz, ka šie dati neatklāj pilno ainu par to, cik daudz medicīnas industrija iegulda ārstniecības speciālistu biedrībās. Likums nereglamentē uztura bagātināju un medicīnas ierīču reklamēšanu, taču arī šīs preces reklamē un prezentē ārstiem.

Taču VI datus neanalizē – valdības noteikumi tai tikai uzdodot līdz 31. jūlijam informāciju publicēt tīmekļa vietnē, kas ļauj kompetentajām iestādēm, kā arī jebkuram interesentam datus apkopot, analizēt un izmantot dažādos pētījumos. “Runājot par interešu konfliktiem un iespējamo ietekmi uz speciālistu lēmumiem, tad tas jau vairāk ir KNAB lauciņš,” norāda inspekcijā.

Vai ir šie ir atvērtie dati?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras rūpēs ir digitālie jautājumi, salīdzināja VI publicētos datus 2016. gadā un tagad, un secina, ka tos varot uzskatīt par atvērtajiem datiem.

“Atvērtie dati ir informācija, kas publicēta tādā veidā, kas atļauj tās tālāku izmantošanu. Tie ir apstrādājami – tos iespējams lejupielādēt, lai lietotāji datus var rediģēt un analizēt. Atvērtie dati ir pieejami bez maksas un tos ir atļauts izplatīt bez ierobežojumiem,” skaidro ministrijā. Salīdzinājumā ar sākotnējo versiju, esot labāk – dati ir mašīnlasāmā formātā, .xls.

Tam piekrīt arī žurnāliste Rudīte Spakovska, kura sabiedriskajos medijos 2016. gadā strādāja ar pirmajiem publiski pieejamajiem datiem. Toreiz tie bija pieejami pdf formātā, ko Spakovska raksturo kā “absolūti nelietojamus.” Lai padarītu tos analizējumus, pavadīta visa vasara. Tāpēc to pieejamība excel ir krietns uzlabojums, jo apstrādājamais laiks no mēnešiem sarucis līdz vairākām dienām. Tagadējie dati ir arī detalizētāki.

Taču tehnoloģiskā barjera joprojām pastāv: neprecizitātes, kļūdas, nepieciešamība manuāli datus apstrādāt sarežģī iespējas datus analizēt. Arī VARAM norāda, ka dati būtu jāstrukturē vieglāk uztveramā formā; tabulas jāveido noteiktā struktūrā ar vienādām kolonnām un virsrakstiem pirmajā rindā; jāpieturas pie vienota pieraksta jeb semantikas.

Arī pašus datus lapā tik viegli neatrast – interesantam ir jāzina, ka tie tur ir. Datus jāmeklē VI mājaslapā pakalpojumu sadaļā farmācijas jomā vai ierakstot meklētājā “Atbalsts biedrībām”.

“Šīs kļūdas liek secināt, ka mēs, žurnālisti, esam pirmie, kas šos datus apskata. Veselības inspekcijas uzdevums ir uzraudzīt farmācijas tirgu. Pašlaik tā ir burta kalpība – publiskot datus bez to analīzes,” secina Spakovska. Viņa uzsver, ka šīs informācijas pieejamība ir svarīga sabiedrībai, lai varētu izdarīt secinājumus un novērtēt iespējamos riskus. Taču ne visiem ir laiks un zināšanas šos datus dienām ilgi kārtot. “Tātad funkcija netiek pildīta. Joprojām ir jūtama tāda atšujies attieksme – prasītais ir izpildīts, bet bez jēgas.”