Līgatnes dabas taku lielajiem susuriem ģimenes pieaugums

Uz Līgatnes dabas takām septiņi lielie susuri atceļoja pērnā gada maijā no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza. Visu šo susuru senči ir pirms dažiem gadiem Gaujas Nacionālajā parkā atrastie, bez mātes palikušie susuri. Līgatnes dabas takās lielie susuri jūtas labi, un vienai no susuru dāmām ir piedzimuši pieci susurēni, portālam "TVNET" pavēstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku Dabas izglītības darba speciālists Valters Kinna.

Savvaļā lielie susuri riestu sāk maijā pēc pamošanās no ziemas miega. Mazuļu dzimšanas laiks tiem parasti ir no jūlija līdz augustam. Līgatnes dabas takās lielajiem susuriem vienmēr ir pieejama barība, un izmainījušies arī citi dzīves apstākļi, tāpēc tie, atšķirībā no susuriem savvaļā, ir aktīvāki arī gada aukstajos mēnešos. Līgatnes dabas takās mazuļi nāca pasaulē jau maijā. Tagad tie ir krietni paaugušies, un tos var pamanīt arī apmeklētāji.

Kā susuriem ierasts, mazuļus audzina viņu mamma. Līgatnes dabas taku susuru mājā mamma ir iekārtojusi midzeni speciāli susuriem būvētā būrītī. Susuru pētnieki šādus būrīšus izvieto arī dabā, jo šiem dzīvniekiem vajadzīgie koku dobumi vecos platlapju mežos ir atrodami aizvien mazāk. Gaidot ģimenes pieaugumu, susuru mammas būrīša iekšpusē meistaro 15-30 cm diametrā lielus midzeņus, savijot zariņus, bet midzeņu iekšpusi tās izklāj ar lapām, zāli un sūnām.

Atšķirībā no sugas brāļiem savvaļā, Līgatnes dabas takās lielie susuri ir aktīvi dažādos diennakts laikos. Tos var pamanīt ārpus savām midziņām arī dienā, turklāt ne tikai vasaras sezonā, bet arī pavasarī, rudenī un dažkārt pat ziemā. Līgatnes dabas takās lielo susuri lielākas izredzes ir ieraudzīt klusākajiem, vērīgākajiem un pacietīgākajiem vērotājiem.

Latvijā dzīvo četras susuru sugas, un lielais susuris ir augumā lielākā no tām. Visas susuru sugas Latvijā ir retas un aizsargājamas. Lielais susuris pārtiek galvenokārt no augu izcelsmes barības – dažādām sēklām, ogām un augļiem, riekstiem, zīlēm, sēnēm, jauniem dzinumiem,  pumpuriem, lapām un mizas. Reizēm tie mēdz mieloties arī ar dzīvnieku izcelsmes barību, ko galvenokārt veido bezmugurkaulnieki un kukaiņi. Lielais susuris ļoti veikli un graciozi pārvietojas pa koku stumbriem un zariem, kā arī ir spējīgs veikt vairākus metrus tālus lēcienus no koka uz koku.

Jaunumus par norisēm Līgatnes dabas takās, darba laiku un informāciju par šeit apskatāmajiem dzīvniekiem var uzzināt mājaslapā un Facebook profilā.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.