Baidies no tumsas? Vaino savas smadzenes, nevis briesmoņus pagultē

Amigdala (apgabals smadzeņu deniņu daivā) atbild par emociju apstrādi un kontroli, kā arī pārvalda mūsu baiļu reakciju. Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”, parādīts, kā izmainās smadzeņu aktivitāte šajā reģionā, kad mēs esam gaismā vai tumsā.

“Gaisma atšķirībā no tumsas aktivitāti amigdalā mazināja,” rakstīts pētījumā.

Turklāt izrādījās, ka gaismas klātbūtne mazināja saikni starp amigdalu un ventromediālo prefrontālo garozu – smadzeņu daļu, kas arī ir saistīta ar baiļu sajūtas kontroli.

Jaunajā pētījumā tika izanalizēti 23 cilvēku smadzeņu magnētiskās rezonanses uzņēmumi laikā, kad viņi tika pakļauti dažāda spilgtuma gaismai un tumsai. Mērens apgaismojums izraisīja ievērojamu aktivitātes kritumu amigdalā, savukārt, apgaismojumam mazinoties, šī aktivitāte mazinājās lēnāk.

Citiem vārdiem, gaisma liek funkcionēt mūsu baiļu vadības centriem. Tiesa, jāņem vērā, ka pētījumā iekļauto indivīdu skaits bija ļoti neliels, tāpēc nepieciešami tālāki pētījumi, lai noskaidrotu, kas tieši notiek smadzenēs.

Saikne starp gaismu, tumsu un aktivitāti smadzenēs ir labi zināma. Izmaiņas apgaismojumā, piemēram, ļauj mums zināt, kad laiks doties pie miera. Tam ir arī saistība ar mūsu garastāvokļa izmaiņām un koncentrācijas spēju, vēstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Pastāv iespēja, ka spēja kontrolēt gaismu (tā mūsu evolūcijas vēsturē ir relatīvi jauna prasme) varētu būt viens no veidiem, kā tikt galā ar noteiktu fobiju. Jau tagad plaši tiek izmantota gaismas terapija, lai ārstētu, piemēram, depresiju. Tiesa, zinātnieki vēl nezina, kā tas darbojas.

Atslēga varētu slēpties tā saucamajās tīklenes gangliozajās šūnās (ipRGCs), kas gaismu no mūsu acīm nogādā uz dažādām smadzeņu daļām. Nākamais solis ir uzzināt, kā tās mijiedarbojas ar amigdalu.