Aizvadītais mēnesis bijis karstākais Ziemeļamerikas meteoroloģisko novērojumu vēsturē

Jauni karstuma rekordi uzstādīti gan ASV, gan Kanādā, kur Britu Kolumbijā trīs dienas pēc kārtas pārspēts Kanādas karstuma rekords.

Ziemeļamerikā pagājušais mēnesis bijis par 1,2 grādiem pēc Celsija siltāks par vidējo jūnija temperatūru laika periodā no 1991.gada līdz 2020.gadam, ziņoja C3S.

"Šie karstuma viļņi nenotiek vakuumā. Tie notiek globālā klimata vidē, kas sasilst un padara tos biežāk iespējamus," norādīja C3S zinātnieks Žuljens Nikolā.

Globālā mērogā 2021.gada jūnijs bijis tikpat karsts, cik 2018.gada jūnijs. Tie abi dala ceturto vietu karstāko jūniju sarakstā.

Eiropā aizvadītais mēnesis bijis otrs karstākais jūnijs novērojumu vēsturē. Arī Sibīrijas ziemeļos tika reģistrētas ļoti augstas gaisa temperatūras.

Nikolā atzina, ka visiem jau ir labi zināms, ka karstuma viļņi notiek arvien biežāk un kļūst intensīvāki, kā arī turpinās ilgāk.

"Karstuma viļņi, kurus mēs pagājušajā mēnesī pieredzējām Ziemeļamerikā, Krievijas rietumos un Sibīrijas ziemeļos, ir tikai kārtējais pierādījums tendencei, kas, kā tiek prognozēts, turpināsies nākotnē un ir saistīta ar mūsu globālā klimata sasilšanu," uzsvēra Nikolā.

C3S ziņojumā teikts, ka karstuma skartajos reģionos bija arī neparasti sausa augsne, un norādīts, ka ugunsgrēki un karstums rada draudus cilvēku dzīvībai.

Kanādā pēdējās dienās izcēlušies desmitiem ugunsgrēku, kas strauji izplatījušies karstuma un sausuma dēļ.

C3S direktors Karlo Buontempo norādīja, ka Kanādā pieredzētais bija liels lēciens, salīdzinot ar iepriekšējo karstuma rekordu.

"Šie karstuma rekordi ir spēcīgi atgādinājumi par ietekmi, kāda klimata pārmaiņām var būt uz mūsu dzīvēm," ziņu aģentūrai AFP sacīja Buontempo.

2015.gadā noslēgtās ANO Parīzes klimata vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem.

Līdz šim Zeme sasilusi vidēji par vienu grādu, ar ko pietiek, lai palielinātos letālu karstumu viļņu, sausuma periodu un tropisko vētru intensitāte. Taču pēdējās desmitgadēs klimata pārmaiņas notiek straujāk.

Pēdējie seši gadi, ieskaitot 2020.gadu, bijusi seši siltākie meteoroloģisko novērojumu vēsturē.