Tiesībsargs uzsver, ka obligātā vakcinācija konkrētās profesijās ir pieļaujama (11)

Tiesībsargs Juris Jansons, komentējot Ministra kabineta konceptuāli atbalstīto priekšlikumu par obligāto vakcināciju dažādās profesijās, norādīja, ka Satversmes 61.pants paredz Ministru kabinetam šādas tiesības apspriest visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

Savukārt Epidemioloģiskās drošības likums noteic, ka gadījumā, ja ir sākusies epidēmija vai pandēmija vai pastāv tās draudi, var izsludināt papildu obligāto vakcināciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tajā pašā laikā arī Ministru kabineta noteikumi par vakcināciju nosaka, ka epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju neparedzētos gadījumos un papildu vakcīnu iegādi Veselības ministrijai budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros.

Ja epidēmijas vai tās draudu gadījumā ir nepieciešama papildu obligāta vakcinācija, kas pārsniedz Veselības ministrijai iedalītos līdzekļus, lēmumu par papildu obligāto vakcināciju pēc veselības ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets, atzīmēja tiesībsargs.

Vienlaikus pēc publiski pieejamās informācijas, tiesībsargam noprotams, ka valdības pieņemtā lēmuma mērķis ir pasargāt no paaugstināta inficēšanās riska sabiedrības grupas, kurām ir īpaši augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19 saslimšanu.

"Darba devējam ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs būs jānodrošina epidemioloģiski droši pakalpojumi, proti, pakalpojuma sniedzējam būs jāiegūst sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts," tiesībsargs pauda.

Viņš piebilda, ka būtisks uzdevums ir pēc iespējas novērst pārslodzes risku veselības sistēmai. Situācijā, kad palielinās ar Covid-19 inficēto slimnieku skaits slimnīcās, nākas atlikt plānveida operācijas, procedūras, kā rezultātā cieš visa sabiedrība kopumā, skaidroja Jansons. "Tas jau tika piedzīvots pagājušajā Covid-19 infekcijas viļņa laikā un valdības uzdevums ir minimizēt iespēju, ka šī situācija atkārtosies," atgādināja tiesībsargs.

Jautāts, kādi cilvēktiesību pārkāpumi tiks pārkāpti, ja Saeima ar lēmumu apstiprinās valdības rosinājumu par obligāto vakcināciju, tiesībsargs atzīmēja, ka valdības lēmums balstās uz Satversmes 116.pantu, kas noteic, ka cilvēktiesības (personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108.pantā), var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

"Būtiski ir, lai attiecīgie ierobežojumi ir leģitīmi (pienācīgā kārtībā noteikti ar likumu), samērīgi un vērsti Satversmes 116.pantā noteikto mērķu sasniegšanu, kas konkrētajā gadījumā ir aizsargāt sabiedrības drošību un cilvēku tiesības uz drošu vidi. Nedrīkst aizmirst, ka arī vakcinētajai sabiedrības daļai ir tiesības dzīvot drošā vidē un netikt apdraudētiem.

Tiesībsargs uzsvēra, ka obligātās vakcinācijas likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei. "Līdz ar to detalizētus komentārus par konkrētu grozījumu samērīgumu un atbilstību Satversmei būs iesējams sniegt pēc šo grozījumu izvērtējuma," sacīja Jansons.

LETA jau ziņoja, ka otrdien Ministru kabinets vienojās, ka darba devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15.septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu. Tāpat ministri vienojās, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Tāpat valdība atbalstīja, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu. Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei.