Vieni jau ir samierinājušies, ka ceļš pa Čaka ielu prasa nedaudz vairāk laika, bet citi savos uzskatos ir kategoriskāki.
"Viss slikti. Pirmkārt, pa to velojoslu neviens nebrauc. Un, otrkārt, tas ir tāds apgrūtinājums, jo pietiekoši plata ietve, kur varētu braukt. Līdz ar to iela ir sašaurināta. Ja trolejbuss apstājas, tad visa pārējā satiksme arī apstājas," sašutusi ir Latvijas Radio uzrunātā Gerda. Pēc viņas domām, A.Čaka iela būtu jāatdod automobiļiem, jo esot pietiekami daudz citu vietu, kur braukt ar divriteni, piemēram, Krišjāņa Barona iela, raksta LSM.lv.
Tikmēr autobraucējs Ingus atklāj, ka jau iepriekš noskaņojas ilgākam braucienam un varbūt divu minūšu zaudēšanai, turklāt arī pats šad tad kāpj uz divriteņa.
Rīgas domes atbildīgajā komitejā vienprātības nav. Opozīcija uzskata, ka projekts kopumā ir nelietderīgs un to bijis vērtīgāk īstenot tikai pēc galvaspilsētas apvedceļa pabeigšanas. Tāpat pa šo ielu turpina lielā skaitā pārvietoties privātais transports un sabiedriskais transports brauc ar vērā ņemamu kavēšanos.
Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" tās vadītāja Mihaila Simvulidi personā savukārt pauž pārliecību, ka Čaka iela ir kļuvusi daudz drošāka, tiesa, ir nepieciešami arī uzlabojumi, piemēram, tranzīta kustības ierobežojumi, lai nevarētu pa ielu izbraukt no viena gala līdz otram.
Tikmēr komitejas vadītājs Olafs Pulks uzskata, ka neapmierinātība lielā mērā pastāv veco ieradumu dēļ. Tāpat viņš norāda, ka eksperiments bijis vajadzīgs, lai pandēmijas apstākļos samazinātu sabiedriskā transporta izmantošanu. Augot satiksmes plūsmai un tad, ja jaunajā mācību gadā mācības atsāksies klātienē, pastāv iespēja, ka A. Čaka ielas eksperiments būs jāizbeidz.
Ja tā notiks, būs jādomā par citiem satiksmes organizēšanas variantiem. Opcijas, ko skata Satiksmes un transporta lietu komitejā, ir dažādas. Viena no tām paredz sabiedriskā transporta joslu izveidošanu A.Čaka ielā, un tad velobraucēju ceļi paliktu tikai Barona ielā, kur nāktos novērst automašīnu tranzīta kustību.