Vai Lukašenko pret Latviju vērsīs migrantu «ieroci»? (29)

Likumsakarīga krīze vai apzināta hibrīdkara taktika?

Pēc tam, kad ES nolēma ar sankcijām sodīt Baltkrievijas valdību par Ryanair reisa piespiedu nosēdināšanu un disidenta arestēšanu šī gada maijā, Lukašenko paziņoja, ka vairs neapturēs nelegālo imigrantu plūsmu, kas caur Baltkrieviju tiecas nokļūt ES. Tomēr pastāv pamatotas aizdomas, ka esošo krīzi ir izraisījusi apzināta, mākslīga migrantu plūsmas pastiprināšana. Pierādījumu šai versijai gan īsti nav.

Šī gada laikā Lietuvā pār Baltkrievijas robežu ir nelegāli ieradušies aptuveni 1400 migranti - aptuveni 16 reizes vairāk, nekā pērn. Pirmajās jūlija nedēļās vien aizturēti jau teju 800 robežpārkāpēji no dažādām valstīm. Uzskatīts, ka lielais vairums šogad notverto migrantu nāk no Irākas, taču arī no Sīrijas, Gambijas, Gvinejas, Indijas u.c. valstīm.

No Minskas lidostas uz Lietuvu - bez dokumentiem?

Baltkrievija atrodas visnotaļ tālu no šīm izcelsmes valstīm un nebūt nav īsākais maršruts, pa kuru nelegālajiem migrantiem iespējams ierasties vēlamajā galamērķī - ES. Lietuvas amatpersonas jau vairākkārt uzsvērušas, ka migrantu plūsmu visticamāk apzināti novirza Baltkrievijas valdība, par ko liecina arī pēkšņi palielinātais tiešo avioreisu skaits no Irākas un Turcijas.

Lietuvas premjerministre trešdien apsūdzēja Lukašenko režīmu par speciālas kampaņas organizēšanu - piedāvājot migrantiem tiešos reisus no Stambulas un Bagdādes lidostām uz Minsku. EU Observer, atsaucoties uz Lietuvas atbildīgo dienestu informāciju, norāda, ka jūnija pirmajā pusē no Stambulas ielidojuši 63 reisi (divas reizes vairāk nekā visa pagājušā gada laikā), bet no Irākas galvaspilsētas Bagdādes - 9 reisi, kaut gan iepriekš regulāru reisu neesot bijis.

Līdz ar to izskanējušas arī aizdomas, ka ekonomiskie migranti izmantojuši šīs Baltkrievijas piedāvātās iespējas, lai par naudu tiktu transportēti uz vietām, kur vieglāk iespējams šķērsot ES ārējo robežu.

Pie vairākiem migrantiem atrastas aviobiļetes, taču vairums nav spējuši uzrādīt nekādus identifikācijas dokumentus.

Kā Lietuvai risināt aktuālo problēmu?

Nav īsti skaidrs, kā tieši Lietuva varētu tikt galā ar migrantu plūsmu. Viens no variantiem būtu migrantus deportēt atpakaļ uz to māju zemēm, tomēr tam būtu vajadzīgas atsevišķas bilaterālās vienošanās ar virkni dažādu valstu. Ņemot vērā, ka atsevišķas valstis, no kurām ir ieplūduši migranti, nav pārāk vērstas uz sadarbību ar Rietumiem, tas varētu izrādīties grūtāk, nekā varētu šķist.

Baltkrievijas piemērs nav vienīgais

Ja patiešām Lukašenko veicina migrantu plūsmas uz Eiropas Savienības valstīm, tad Baltkrievijas prezidents ir pievienojies to pasaules līderu saimei, kuri izmanto migrācijas aspektu politisku mērķu sasniegšanai. Piemēram, Turcijas prezidents Redžeps Tajibs Erdogans ilgstoši ir draudējis atvērt savas valsts vārtus Sīrijas bēgļu plūsmām uz Eiropas Savienības valstīm. Tāpat arī gāztais Lībijas diktators Muamars Kadafi savulaik sevi centās pozicionēt kā vairogu migrantu plūsmām no Āfrikas valstīm. Visbeidzot, ir jāatceras, ka starp Maroku un Spāniju nesen izcēlās diplomātisks strīds, jo Marokas valdība it kā neesot darījusi neko, lai apturētu migrantu plūsmas uz Spānijai piederošo Seutu.

Pretestība migrācijai Latvijas sabiedrībā

Lai gan ekonomisti bieži ir pauduši viedokli, ka Latvijā trūkst darbaspēka, mūsu valsts iedzīvotāji pret potenciālajiem migrantiem no trešajām valstīm ir nereti bijuši ārkārtīgi kritiski. Tas arī varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc Latvijā tā arī nav izdevies izveidot kvalitatīvu migrantu integrāciju atbalstošu infrastruktūru. Respektīvi - neviens politiķis tā arī nevēlēsies riskēt ar savu reitingu kritumu, lai novirzītu valsts līdzekļus migrantu stāvokļa uzlabošanai. Tā vietā darbaspēka trūkuma jautājums tiek risināts ar reemigrācijas politikas palīdzību. Lieki teikt, ka pastāv diskusijas, vai šī pieeja patiešām ir efektīva.

Latvijas gatavība līdzīgam scenārijam

Sarunā ar Latvijas valsts robežsardzi portālam TVNET tika sniegta informācija, ka līdzīga scenārija atkārtošanās pie Latvijas robežas tiek vērtēta kā augsta. Šā iemesla dēļ robežsargi ir pastāvīgā gatavībā un uztur aktīvus kontaktus ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat ir tikuši iesaistīti trīs starptautiski eksperti no Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras «Frontex».

Divi no tiem veic robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, bet viens - organizatora/koordinatora funkcijas. Uzdevām robežsardzei arī jautājumu par gatavību nepieciešamības gadījumā lietot spēku (piemēram, atklāt uguni). Tomēr saņēmām diezgan vispārīgu atbildi - Valsts robežsardzes amatpersonas darbojas saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 16.pantu «Fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu un speciālo līdzekļu lietošana un dienesta suņu izmantošana» un 17.pantu «Ieroča pielietošana un izmantošana», bet katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi atbilstoši konkrētai situācijai.