VIDEO Virdžīnijas štatā aizvāktas divas konfederātu karavadoņu statujas (11)

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

ASV Virdžīnijas štata Šarlotsvilas pilsētā sestdien demontētas divu konfederātu karavadoņu statujas, un līdz ar to beigusies statuju aizvākšanas atbalstītāju un pretinieku gadiem ilgā cīkstēšanās.

Pūlim gavilējot, Šarlotsvilas centrā tika demontēta ASV pilsoņkara laika konfederātu armijas virspavēlnieka ģenerāļa Roberta Lī statuja, bet pēc tam - netālu esošā cita konfederātu ģenerāļa Stounvola Džeksona statuja.

Pašvaldības plāni aizvākt Lī statuju izprovocēja balto nacionālistu protestus 2017.gada augustā. To gaitā izcēlās sadursmes starp šo protestu dalībniekiem un kontrdemonstrantiem, un kāds jaunietis ar automašīnu tīši ietriecās kontdemonstrantos, nogalinot 32 gadus vecu sievieti.

Statuju demontēšanas pretinieki iesūdzēja Šarlotsvilas pašvaldību tiesā, atsaucoties uz Virdžīnijas štata likumu, kas aizsargā kara pieminekļus.

Savukārt pašvaldība argumentēja, ka ar šo likumu tiek pārkāpta ASV konstitūcija, jo šīs statujas ietver rasistisku vēstījumu.

Tiesāšanās ilga vairākus gadus.

Lī un Džeksona statujas tiks glabātas, līdz pašvaldība nolems, ko ar tām iesākt.

ASV Pilsoņu karā no 1861, līdz 1865. gadam gāja vairāk nekā 500 000 cilvēku, Ziemeļiem un Dienvidiem cīnoties par štatu tiesībām un verdzību.

Dienvidu štati tiecās iegūt neatkarību no Savienotajām Valstīm, apgalvojot, ka valdības piemērotie tarifi kaitē Dienvidu ekonomikai, un izveidoja savu Konfederāciju, kura saglabāja verdzību, kas tika atcelta ziemeļu štatos.

Pēc konfederātu zaudējuma pilsoņkarā verdzība tika atcelta arī dienvidu štatos.

Pēdejos gados konfederātu statujas novāktas daudzviet Savienotajās Valstīs.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu