Beļģijas mazpilsēta vēlas nojaukt leģionā iesauktajiem Latvijas karavīriem veltītu pieminekli (27)

"Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka ir steidzami jārīkojas. Tādēļ aicināju kolēģus, ar kuriem kopā strādājam EP Vēstures atceres grupā, kopīgi vērsties pie Zedelgemas pašvaldības vadītājas un deputātiem, skaidrojot šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesus apgalvojumus un lūdzot to saglabāt," savu rīcību pamatojusi Vaidere.

Pēc deputātes vārdiem,

priekšlikums nojaukt pieminekli parādījies nesen un izskanējis vairākos Beļģijas medijos, kur ticis ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu.

Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem "godinot nacistu līdzstrādniekus". Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība esot lēmusi pārdēvēt "Brīvības laukumu", kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.

"Ir redzams, ka vietējiem politiķiem ne tikai trūkst izpratnes par vēstures faktiem, bet uz viņiem tiek izdarīts "spiediens no malas".

Tādēļ vēstulē skaidrojam, ka latviešu leģionāri nacistiskās Vācijas spēkos tika mobilizēti pret pašu gribu un ir starptautiski atzīts, ka latviešu leģionam nav saistības ar nacistu noziegumiem pret cilvēci. Uzsveram arī to, ka tā bija padomju propaganda, kas radīja melus par to, ka mūsu leģionāri būtu pielīdzināmi nacistiem, un šo dezinformāciju joprojām aktīvi izplata Krievija, lai nomelnotu Latviju," piebilda deputāte.

Vaideres virzīto vēstuli parakstījuši deputāti no dažādām ES valstīm un politiskajām frakcijām, tādēļ viņa cer, ka Zedelgemas pašvaldības deputāti ieklausīsies argumentos un piemineklis tiks saglabāts, jo "šīs piemiņas vietas sagraušana būtu vēršanās pret visiem tiem, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret savu gribu".

12 000 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" Zedelgemā 2018.gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas - tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.