Nenormālu gaisa temperatūru dēļ gadā mirst 5 miljoni cilvēku (7)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Lancet Planetary Health”, izanalizēti klimata un mirstības dati, kas iegūti no 2000. līdz 2019. gadam 750 pasaules vietās. Šajā periodā globālā gaisa temperatūra pieauga par 0,26 grādiem pēc Celsija ik desmit gadu.

“Šis ir pirmais pētījums, kurā parādīts globāls pārskats par mirstību nenormālu temperatūru dēļ starp 2000. un 2019. gadu, kas ir karstākais periods kopš pirmsindustriālā laikmeta. Nozīmīgi ir tas, ka mēs izmantojām datus no 43 valstīm, piecos kontinentos, dažādos klimata, demogrāfijas un ekonomikas apstākļos. Tāpēc, atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, šie dati ir apjomīgi un visaptveroši,” komentēja vides speciālists Jamings Guo.

Pētījumā aplēsts, ka augstas un zemas gaisa temperatūras ir vainojamas pie 9,43 procentiem no globālā nāvju skaita. Pagaidām 9 no 10 šīm nāvēm ir liela aukstuma dēļ, tomēr tas var mainīties, planētai sasilstot. Kā arī ir jāņem vērā, ka globālā sasilšana var novest ne tikai pie ekstrēma karstuma, bet arī aukstuma viļņiem.

Tieši Āzijā un Āfrikā ir visvairāk ar aukstumu saistītu nāves gadījumu gadā, proti, ik gadu tur vidēji mirst 2,4 un 1,8 miljoni cilvēku. Savukārt ar karstumu saistīto nāvju skaits vislielākais ir Āzijā un Eiropā, vēstīts izdevumā "Science Alert".

“Ilgtermiņā klimata pārmaiņas varētu palielināt mirstību, jo pieaugs ar karstumu saistīto nāvju skaits,” piebilda Guo.

Tomēr gaisa temperatūras kāpuma rezultātā sagaidāms ne tikai mirstības pieaugums, bet arī auglīgās zemes teritoriju samazināšanās. Apdraudēti ir arī savvaļas dzīvnieki.

“Ņemot vērā klimata pārmaiņu nenovēršamību, ir svarīgi sniegt globālu skatu uz mirstības rādītājiem un radīt stratēģijas, kas varētu palīdzēt pret temperatūras izmaiņu negatīvo iespaidu uz veselību,” raksta pētnieki.