Nemainot attieksmi un ieradumus, mēs drīz noslīksim savos atkritumos (18)

”Zero waste” jeb bezatkritumu dzīvesveids mudina ikvienu dzīvot tā, lai atstātu uz zemes pēc iespējas mazāk atkritumu un patērētu pēc iespējas mazāk resursu. Doma ir pavisam vienkārša: dari visu, lai izvairītos no jebkādu atkritumu radīšanas.

Maija Krastiņa norāda, ka "zero waste" dzīvesveida pamatā ir pieci principi:

Bezatkritumu kultūra Latvijā

“Grūti pateikt, cik “zero waste” kustība ir populāra Latvijā kopumā, taču labs rādītājs ir arvien pieaugošais beziepakojuma veikalu skaits Latvijā. Rīgā 2018. gadā atvērās uzreiz 3 vai pat 4 pirmie “zero waste” veikali, un nu jau tie ir gan Rīgas apkaimēs, gan lielā daļā Latvijas pilsētu.

Jau vairākus gadus pircēji var iet iepirkties uz lielveikaliem ar saviem trauciņiem, un pavisam nesen arī Rimi ir iekārtojis “zero waste” plauktu vienā no saviem lielveikaliem,”

novērojusi Krastiņa.

Viņa piebilst, ka sabiedrības izpratne par bezatkritumu dzīvesveidu noteikti mainās, un cilvēki meklē gan informāciju, gan praktiskus padomus, taču straujākas pozitīvās pārmaiņas šajā jomā kavē tas, ka valsts līmenī trūkst gan diskusiju, gan informatīvu kampaņu par atkritumu problemātiku kopumā.

Lektore norāda, ka valstiskā - un arī Eiropas - līmenī šajā jomā var panākt daudz vairāk nekā ar individuālu rīcību.

“Mums ir akūti nepieciešams pārdomāt, kā tiek ražotas preces un produkti, kāds ir to iepakojums, un veidot tādu vides politikas un nodokļu sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu lietu dzīvi.

Piemēram, ikviena lieta, kas ir vienreiz lietojama vai nesalabojama, būtu jāapliek ar augstu vides nodokli, tādējādi to padarot nekonkurētspējīgu. No otras puses, lietu remonts un rezerves daļas būtu jāatbrīvo no nodokļa.

Ilgtspēja jāmāca visiem, sākot no dizaineriem līdz inženieriem, un jāveido profesionālās izglītības programmas, kurās tiktu apmācīti speciālisti, kas spētu salabot lietas.”

“Zerowasteri” nav mītiski hipiji

Sabiedrības apziņā ir iesakņojies mīts, ka bezatkritumu dzīvesveida īstenošana ir ļoti sarežģīta, tādēļ daudzi atmet ar roku, pat nesākot iedziļināties lietas būtībā. Vaicājām Zero Waste Latvija lektorei, kādi vēl ir biežāk dzirdētie maldīgie pieņēmumi par “zero waste”? “Laikam visspēcīgākais mīts ir tas, ka no visa jāatsakās un jādzīvo pilnīgi bez atkritumiem, it kā tas būtu tāds “visu vai neko” princips. To neviens neprasa:

daudz svarīgāk ir, lai mēs katrs darītu vismaz kaut ko, nekā ka saujiņa indivīdu dzīvo perfektu bezatkritumu dzīvi. Nevajag celt latiņu par augstu; galvenais ir sākt.

Vēl, šķiet, pastāv uzskats, ka bezatkritumu cilvēks ir mītisks hipijs, kas dzīvo meža vidū un pārtiek no ogām. Tā arī nav. Mēs visbiežāk esam “vidējie” valsts iedzīvotāji ar dažādu ienākumu vai izglītības līmeni, lai gan socioloģiskais profils būtu jāpēta. Pilnīgi bezatkritumu čempioni ir mūsu pensionāri un lauku cilvēki, kuri gluži vienkārši nespēj atļauties tērēt un pārtērēt, tikai viņi sevi nesauc par “zerowasteriem”.”

Vaicāta par to, kādi šķēršļi visbiežāk traucē cilvēkiem ikdienā īstenot “zero waste” principus, zaļā dzīvesveida popularizētāja dalās novērojumā, ka daļa iedzīvotāju vides jautājumus joprojām redz kā nišu, kura uz tiem tieši neattiecas.

“Cilvēki īsti neredz kopsakarības starp izvēlēm, kuras izdara ikdienā, un to, kāda būtu mūsu vide un Zeme nākotnē. Varbūt šīs vasaras ekstremālās temperatūras kādam liks aizdomāties par klimata pārmaiņām?”

Labākā motivācija – finansiālais ieguvums

Krastiņa uzskata, ka vislielākā motivācija pievērsties “zero waste” dzīvesveidam varētu būt finansiālais ieguvums. “Nepērkot lielākas vai mazākas nevajadzīgas lietas vai gadžetiņus it kā par lētām naudām, kopā var savākties laba summa.

Mūsu skapjos un atvilktnēs ir daudzas lietas, kuras lietojam tikai vienu reizi dzīvē vai gadā: urbji, zāģi, trimmeri, līmes pistoles, teltis, laivas utt. Tā vietā, lai pirktu, - aizņemamies!

Dodam iespēju lietai tikt lietotai! Jāatceras, ka katra produkta saražošanā ir iztērēti resursi un enerģija, kas ir velti tērēta, ja lieta guļ skapī un netiek izmantotai. Un tā ir arī nauda, kas iztērēta un netiks atgūta. Protams, šī “aizdošanas” sistēma būtu jāformalizē un jānormalizē, lai cilvēki justos ērti, viens no otra aizņemoties. Lielāka finansiālā brīvība ir lieliska motivācija!”

Tiem, kas vēlas spert pirmos soļus uz bezatkritumu dzīvesveidu, Zero Waste Latvija pārstāve iesaka sākt ar visvienkāršāko - izpētīt savus atkritumus un reālistiski izdomāt, kurš atkritumu veids ir tas, no kura izvairīties un atteikties ir visvienkāršāk.

“Var arī papētīt un sākt ar to, kā misenē ir visvairāk: visticamāk, pārtikas atkritumi dominēs, un tur risinājums būs bio atkritumu šķirošana.

Var arī sākt ar viena konkrēta dzīves aspekta pārveidošanu, kam ir vislielākā ietekme uz vidi. Ir zināms, ka dažas industrijas vidi piesārņo stipri vairāk nekā citas. Varbūt tad sākt tieši ar to savas dzīves aspektu? Piemēram, atteikties no ātrās modes un lētām drēbēm, neceļot ar lidmašīnu vai ikdienā atteikties no automašīnas izmantošanas?”

Raksts tapis sadarbībā ar Rimi Latvija.