“Sievietēm vienmēr ir nepieciešamas citas sievietes, ar kurām biedroties. Viņas sadraudzējas tāpēc, lai spētu viena otru labāk ienīst. Jo vairāk viņas viena otru ienīst, jo nešķiramākas viņas kļūst.” Nē, tie nav kāda šovinistiska vīrieša vārdi. To ir rakstījusi Herta Millere, Rumānijā dzimusi vācu dzejniece un rakstniece, Nobela prēmijas literatūrā laureāte. Un kurš tad vēl labāk nekā sieviete, turklāt pietiekami izglītota, gudra un neatkarīga sieviete, spētu raksturot saspringtās attiecības sava dzimuma pārstāvju vidū.

Lai arī feminismam piestāv skaļi saukļi par līdztiesību, vienlīdzību, sieviešu tiesībām un brīvību, praksē ne visas sievietes, kuras sevi sauc par feministēm pārstāv vienotu ideoloģiju. Patiesībā ir gluži otrādi; kas vienai māsai šķiet pieņemams, otrai var rādīties diskriminējošs, bet trešā un ceturtā par to nemaz nedomā, priekšplānā izvirzot pavisam citus jautājumus. Tad par ko tieši mūsdienās šķēpus lauž dažādu nometņu feministes un cik daudz šo atzarojumu vispār ir?

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X