Vai Baldzēna argumenti pret vakcināciju pārslimojušajiem pamatoti? (23)

LBAS priekšsēdētājs Baldzēns par organizācijas nostāju runāja portāla Delfi TV diskusijā ar Jāni Domburu, gan valdības sēdē 6.jūlijā. Viņš aicināja lēmumu pieņēmējus neizcelt vakcināciju kā vienīgo iespēju iegūt imunitāti pret Covid-19 un vērsties pret slimības izplatību citiem līdzekļiem, kas īsi noformulēti LBAS interneta vietnē. Proti, būtiski palielināt testēšanās aptveri, izmantojot lētākas testēšanas metodes, savlaicīgi noteikt un izolēt saslimušos, piemēram, viesnīcās. Tāpat LBAS aizstāv to cilvēku tiesības nevakcinēties, kuri iepriekš bijuši inficēti ar Covid-19, bet tobrīd nav veikuši testu. Arī šiem cilvēkiem esot jādod iespēja pierādīt sava imunitāte. Pašlaik digitālais sertifikāts ir derīgs 180 dienas pēc pozitīva Covid-19 testa, taču pārslimošanu nevar pierādīt ar antivielu testiem. Viens no iemesliem – tas nesniedz informāciju par inficēšanās laiku.

Valdības sēdē Baldzēns sacīja, ka “svarīgi, ka esam nodrošinājuši Latvijas populācijai imunitāti, nevis mēģinātu panākt tādu vakcinācijas pakāpi, kas kādam varbūt ir lieka”. Arodbiedrību līdera argumenti ir vakcīnu blaknes, laba imunitāte pēc pārslimošanas, kā arī vakcīnu nepilnīgā aizsardzība, tostarp pret vīrusa jaunajiem variantiem un iespēju inficēt citus.

Vai pārslimojušiem nevajag vakcinēties?

Baldzēns gan Delfi diskusijā, gan valdības sēdē runāja par to, ka Covid-19 pārslimojošo skaits ir daudz lielāks, nekā to atspoguļo pozitīvo testu statistika.

Viņš arī uzsvēra, ka pārslimojušajiem iespēja saslimt un inficēt citus, iespējams, esot pat mazāka nekā vakcinētajiem. Arodbiedrību līderis to pamatoja ar Izraēlā veiktu pētījumu: “Piemēram, Izraēlā, šis 4,6 miljonu pētījums trīs mēnešu laikā parādīja, ka Pfizer vakcīna, salīdzinot ar pārslimošanu, dod mazāku aizsardzību.”

Izraēlā veiktā pētījumā, balstoties uz vairāku miljonu cilvēku datiem, analizēta iespēja saslimt un tikt hospitalizētam atkarībā no tā, vai viņš iepriekš bijis inficēts vai ne un ir vai nav saņēmis vakcīnu. Secināts, ka gan vakcinētie, gan pārslimojušie bijuši pasargāti līdzīgi augstā līmenī. Taču pētījums nav peer reviewed jeb citu līdzīgas kvalifikācijas zinātnieku profesionāli izvērtēts, un tas arī neanalizē, cik ilga un noturīga ir pārslimošanas sniegtā aizsardzība, salīdzinot ar vakcīnu.

Ne par pārslimošanas, ne vakcīnas sniegtās imunitātes ilgumu viennozīmīgu secinājumu vēl nav, taču ir vairāki pētījumi, kas rāda – vakcīna pēc pārslimota Covid-19 sniedz lielāku noturību pret dažādiem vīrusa variantiem. To, ka, vīrusam mutējot, iepriekš inficētie nav pasargāti no atkārtotas saslimšanas, parādīja arī Brazīlijas pilsētas Manausas pieredze. Tur tika lēsts, ka pārslimojot imunitāti pret Covid-19 varētu būt ieguvuši līdz trim ceturtdaļām iedzīvotāju, taču vēlāk slimība tikpat postoši uzliesmoja atkal. Baldzēns pēc Re:Check jautājuma, kāpēc atsaucas uz Izraēlas pētījumu, bet neņem vērā citus, norādīja uz lielo analizēto datu daudzumu – citos pētījumos tāda neesot.

Pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku, tajā skaitā jau pārslimojušos, vakcinē gan Izraēla, gan citas valstis, kur vakcīnu pietiek. Arī ASV, kas norāda, ka pētījumi liecina – vakcinācija nodrošina labu papildu aizsardzību tiem, kas no Covid-19 atveseļojušies. Vakcinēties pat tad, ja esi pirms tam izslimojis, iesaka arī Pasaules Veselības organizācija.

Latvija tāpat kā vairākas citas valstis pārslimojušajiem tagad iesaka vakcinēties ar vienu vakcīnas devu, jo pētījumos secināts, ka pēc otrās devas imūnā atbilde īpaši nepieaug. Šādas pieejas pamatojumu aprakstījis arī portāls LSM. Valstīs, kur vakcīnas arvien ir deficīts, tā ir arī iespēja tās izmantot taupīgāk.

Vai izslimojušajiem vakcinēties ir bīstami?

Delfi diskusijā Baldzēns izteicās par iespējamām sekām tiem, kas vakcinējas, lai gan iepriekš jau pārslimojuši:

“Ja viņiem ir šī imunitāte, tad viņiem, iespējams, pie zināma līmeņa, kas ir šai imunitātei, ir arī riska faktori papildināt šo antivielu daudzumu.“

“Vajag patiesību visu [teikt], arī to, kas brīdina par zināmām sekām. To pašu, ko Amerikas pētījumi rāda, ka tajā brīdī, ja tev ir jau šī pārslimotā … ir augsts antivielu līmenis, tu vari dabūt sirds muskuļa iekaisumu.”

Tā kā par šādu risku nav dzirdēts, Re:Check lūdza Baldzēnam saites uz viņa minētajiem pētījumiem. Baldzēns sākumā sacīja, ka tādu ir daudz, tad aicināja lasīt pētījumus, kas citēti LBAS un pārējo sadarbības partneru sagatavotajā prezentācijā valdībai. Re:Check prezentācijā neatrada pētījumu, kas apstiprinātu šādu risku, pēc kā Baldzēns solīja jautāt informācijas avotus Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ivaram Kalviņam, ar kuru kopā tā gatavota. Tad Baldzēns atsūtīja saiti, taču arī tajā šādu pētījumu nav. Visbeidzot viņš e-pastā norādīja, ka ASV Pārtikas un zāļu aģentūra brīdinājusi par miokardīta jeb sirds muskuļa iekaisuma iespēju pēc Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnām, norādot, ka, viņaprāt, “mums nav jāvelkas pakaļ notikumu attīstībai”. Taču ne ASV, ne līdzīgs Eiropas Zāļu aģentūras paziņojums nenorāda, ka šāds risks būtu tieši izslimojušiem un pēc tam vakcinētiem cilvēkiem, kā par to runāja Baldzēns. ASV iestādes ziņoja, ka šī iespējamā un lielākoties viegli ārstējamā vakcīnu blakne – miokardīts vai perikardīts (sirdij apkārt esošās membrānas iekaisums) – novērota vidēji 12,6 cilvēkiem no viena miljona. Tā skārusi galvenokārt jaunus vīriešus. Par to brīdinājusi arī Latvijas Valsts zāļu aģentūra.

Arī valsts galvenais infektologs Uga Dumpis Re:Check sacīja, ka par šādu risku – ar vakcīnu bīstami papildināt pārslimošanas rezultātā iegūto imunitāti – nav dzirdējis.

Jāpiebilst, ka Baldzēns telefonsarunā Re:Check stāstīja arī, ka pārslimojušiem cilvēkiem “vakcīna var izraisīt citokīnu vētru”, un vakcinēšanos šādos gadījumos pielīdzināja papildu nervu zāļu izrakstīšanai tiem, kuri jau tās lieto pietiekamā daudzumā. Par citokīnu vētru Re:Check rakstījis jau iepriekš. Tā ir pārāk spēcīga un ļoti bīstama imūnsistēmas reakcija uz infekciju un, iespējams, arī uz saslimšanu ar Covid-19. Taču ne pētījumos, ne praksē nav novērots, ka šādu reakciju izraisītu Covid-19 vakcīnas. To pašu secinājuši arī citi faktu pārbaudītāji un pētnieki. Arī Baldzēns pierādījumus šim apgalvojumam nesniedza.

Vai pārējās organizācijas piekrīt?

Pēc tam, kad valdībā tika lemts prasīt obligātu vakcinēšanos vairākās nozarēs, LBAS paziņoja, ka tās valde atbalsta vienīgi brīvprātīgu vakcinēšanos. Paziņojumā tā raksta, ka “kā jau to pieci sociālie un sadarbības partneri (LBAS, LDDK, LTRK, LPS un LZA) ir kopš marta regulāri norādījuši Covid-19 ierobežošanas Stratēģiskās vadības grupas, Ministru kabineta un Operatīvās vadības grupas sēdēs, vienīgā izeja veiksmīgai pandēmijas pārvarēšanai ir: pirmkārt, būtiska testēšanas aptveres palielināšana, to atbilstoši LZA ieteikumiem var paveikt ievērojami lētāk un plašāk, otrkārt, ar Covid-19 saslimušo cilvēku savlaicīga noteikšana un, treškārt, saslimušo ar Covid-19 cilvēku izolēšana no veselajiem laikā, kad iespējama vīrusa pārnese.”

Re:Check jautāja paziņojumā minētajām organizācijām, vai tās piekrīt, ka vienīgā izeja ir testēšana un saslimušo izolēšana, nevis pēc iespējas plašāka vakcinēšana. Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidroja, ka jāņem vērā laiks un konteksts – šādu pozīciju piecas organizācijas valdībā sniegušas martā, kad vakcīnas vēl nebija visiem pieejamas, taču tagad LTRK noteikti atbalstot vakcināciju, lai gan tai neesot noformulēta viedokļa par to obligātumu. Līdzīgi norādīja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – tagad, kad vakcīnas pret Covid-19 ir plaši pieejamas, ir būtiski veicināt iedzīvotāju vakcinēšanos. LPS uzsver, ka jāsaglabā brīvprātības princips un vienlaikus jāīsteno arī citi pasākumi. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka “prasa valdības aktīvu rīcību, organizējot vakcinācijas procesu” un, “lai maksimāli mazinātu vīrusa izplatību, svarīga ir kompleksa pieeja, kur augstākā prioritāte ir iespējami lielākas sabiedrības daļas vakcinācija, kā arī plaša testēšana un saslimušo izolācija”.