Lai arī mēs varētu domāt, ka esam ļoti atšķirīgi no zaļajām aļģēm, tomēr tā nemaz nav, proti, tieši tā saucamā aļģu eksplozija pirms dažiem simtiem miljonu gadu ļāva attīstīties cilvēkiem un dzīvniekiem. Pētnieki apgalvo, ka starp mums un aļģēm evolūcijas ziņā ir vien pusotrs miljards gadu.
Pirmo reizi vēsturē atklātas aļģes ar trīs atšķirīgiem dzimumiem (3)
Japānas pētnieki arī raksta, ka aļģes patiesībā var mums palīdzēt labāk saprast, kā evolūcijas ceļā attīstījušās atšķirīgas dzimumu sistēmas.
Tokijas Universitātes un citu Japānas universitāšu pētnieki ir atklājuši, ka zaļo aļģu sugai “Pleodorina starrii” ir veseli trīs atšķirīgi dzimumi – vīriešu, sieviešu un trešais, kuru pētnieki dēvē par “biseksuālo”. Šī ir pirmā reize, kad atrasta aļģu suga, kurai ir trīs dzimumi.
“Ir diezgan neparasti dabā atrast sugas ar trīs dzimumiem, tomēr es domāju, ka tas varētu nemaz nebūt tāds retums,” teica viens no pētniekiem Hisajoši Nozaki.
Aļģes nav īpaša zinātniska klasifikācija. Tas ir informatīvs nosaukums milzīgam dažādu eikariotisku radījumu kopumam, kuri izmanto fotosintēzi, lai iegūtu enerģiju. Tie nav augi, jo tiem trūkst daudzu augiem raksturīgo iezīmju; tās nav baktērijas; un tās nav sēnes, vēstīts vietnē "Science Alert".
Viss, sākot no milzīgajām daudzšūnu brūnaļģēm un beidzot ar mikroskopiskajiem dinoflagelātiem, ir saucams par aļģēm.
Ņemot vērā, ka aļģes ir tik plašs un dažāds kopums, pastāv daudz atšķirīgu veidu, kā tās vairojas un attīstās. Parasti aļģes spēj vairoties aseksuālā ceļā (klonējot sevi) vai seksuālā ceļā (ar partneri). Viss atkarīgs, kādā savas dzīves ciklā tās atrodas. Pastāv arī aļģu hermafrodīti, kas var mainīt savu dzimumu atkarībā no organisma gēniem.
Tomēr “Pleodorina starrii” ir atšķirīga aļģu suga. Tās biseksuālajai formai ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma reproduktīvās šūnas. Pētnieki raksta, ka aļģu vidū tas ir pilnīgi unikāli.
Šīs biseksuālās aļģes var veidot gan tēviņu, gan mātīšu kolonijas un var kopoties ar mātītēm, tēviņiem vai “biseksuāļiem”.
Pētnieki ir ļoti priecīgi par šo atklājumu, jo tas var sniegt jaunu informāciju par to, kā šīs dzimumu izmaiņas evolucionē.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Evolution”.