Pētnieki atkal dosies uz Antarktīdu, lai meklētu nogrimušo Šekltona kuģi (2)

Šekltons ar komandu kuģi pameta 1915. gadā, kad tas bija iestrēdzis ledū Vedela jūrā, Antarktīdā. Pēc tam kuģis nogrima, bet Šekltons ar savu komandu patvērās Elefantas salā, kur pavadīja vairākus mēnešus.

Kuģa vraka precīza atrašanās vieta nav zināma, tomēr to plānots noskaidrot jaunajā ekspedīcijā ar nosaukumu “Endurance22”, kas sāksies 2022. gada februārī. Tās laikā pētnieku komanda ar ledlauzi kuģos pa Vedela jūru, meklējot kuģa vraka atrašanās vietu.

Ja pētniekiem izdosies to atrast, tad plānots vraku izpētīt un nofilmēt. Tiesa, pētnieki no kuģa vraka nedrīkstēs ņemt nekādus artefaktus, jo to aizsargā starptautiskais Antarktīdas līgums. Jāpiemin, ka 2019. ekspedīcija, lai atrastu vraku, tika atcelta sliktu laikapstākļu un pazaudētas zemūdenes dēļ.

“Vraka atrašana ilgi tika uzskatīta par neiespējamu, tomēr tagad ir izredzes. Ņemot vērā Antarktīdas skarbos laikapstākļus, veiksme nav garantēta, tomēr mūs joprojām iedvesmo izcilie Antarktīdas pētnieki, dodot “Endurance22” misijai cerību. Ar labākajām iespējamajām tehnoloģijām mēs ceram un lūdzamies, ka mums izdosies ieiet polārajā vēsturē,” paziņojumā teica misijas direktors Mensuns Bounds.

Šekltona mēģinājums šķērsot Dienvidpolu, iespējams, ir viens no leģendārākajiem stāstiem no polārās pētniecības “varoņlaika”. “Endurance” kuģis vairākas nedēļas virzījās no Dienviddžordžijas salas dienvidu virzienā, līdz iestrēga ledū un nogrima. Pētnieki ceļā pavadīja vairāk nekā gadu, sākot uz kuģa un beidzot ar vairākiem mēnešiem uz ledus seguma. Bada mocītiem, viņiem nācās pat nošaut un apēst suņus, lai varētu izdzīvot. Ēdienkartē bija arī pingvīni un roņi.

Beigu beigās viņiem izdevās nokļūt uz neapdzīvotās Elefantas salas, no kurienes Šekltons ar piecu vīru komandu atgriezās Dienviddžordžijas salā. Īsi pēc izglābšanās Šekltons atgriezās Elefantas salā, izglābjot visus 28 ekspedīcijas komandas vīrus.

Aplēsts, ka kuģa vraks tagad guļ aptuveni trīs kilometru dziļumā, un gaismas trūkuma un zemā skābekļa līmeņa dēļ, visticamāk, ir ļoti labi saglabājies. Tā nogrimšanas vieta ir labi zināma, jo kuģa kapteinis kuģa žurnālā to pierakstīja. Lielākā problēma ir nokļūšana līdz šai vietai, jo Vedela jūru sedz bieza ledus kārta.

Skābekļa līmenis pie vraka ir pietiekams, lai tur varētu eksistēt dzīvība, tāpēc pētnieki cer atklāt arī bagātīgu un dīvainu ekosistēmu, kas veidojusies ap vraku. Pastāv iespēja, ka izdosies atklāt arī jaunas sugas, vēstīts izdevumā “Live Science”.