ĀM ar Okupācijas muzeju Beļģijā skaidros latviešu karagūstekņu vēsturisko kontekstu (3)

Kā stāstīja Beķeris, lai novērstu pārpratumus un Beļģijā skaidrotu sarežģītos vēstures notikumus saistībā ar latviešu karagūstekņu nonākšanu Zedelgemā, institūcijas kopīgi nodrošinās plašāka informatīva materiāla sagatavošanu atbilstoši Zedelgemas pilsētas izteiktajam lūgumam.

Šāda informācija noderēs pilsētas pašreizējā darbā, izvērtējot publiski izvietojamo informāciju par latviešu karagūstekņu piemiņai veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai".

ĀM un Latvijas Okupācijas muzejs vienojušies arī par sadarbību starptautiskas vēsturnieku konferences organizēšanā Beļģijā.

Paredzēts, ka konferencē varētu piedalīties Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji, vēsturnieki no Latvijas un Latvijas vēstnieks Beļģijā.

Beķeris atgādināja, ka ĀM ir saņēmusi apstiprinājumu, ka Zedelgemas pašvaldībai nav bijis nodoma demontēt pieminekli. Lai pārrunātu šos jautājumus klātienē, drīzumā tiek plānota Latvijas vēstnieka Beļģijā Andra Razāna tikšanās ar pašvaldības vadību.

Vienlaikus viņš atklāja, ka no saziņas starp pilsētas vadību un Latvijas Okupācijas muzeju ĀM uzzinājusi, ka 7.jūlijā ir noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju.

Ministrijas preses sekretārs informēja, ka

jautājums par Zedelgemas pilsētā uzstādīto pieminekli latviešu karagūstekņiem šodien, 15.jūlijā, pārrunāts arī ar Beļģijas vēstnieku Latvijā viņa atvadu vizītē ĀM.

Zedelgemā uzstādītais piemineklis piemin vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu, kuri Zedelgemas karagūstekņu nometnē atradās no 1945.gada līdz 1946.gadam.

ĀM preses sekretārs atgādināja, ka Latvijas diplomātiskais dienests jau 30 gadu neatlaidīgi turpina skaidrot Latvijas vēstures sarežģītos jautājumus un atspēkot neskaitāmus apmelojumus, provokācijas un maldinošu informāciju, kas nereti parādās ārvalstu medijos.

LETA jau vēstīja, ka sākotnēji par iespējamiem draudiem latviešu karavīriem veltītajam piemineklim ziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP). Politiķes sabiedrisko attiecību pārstāvis Ģirts Salmgriezis norādīja, ka Vaideres vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtījua vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

"Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka ir steidzami jārīkojas. Tādēļ aicināju kolēģus, ar kuriem kopā strādājam EP Vēstures atceres grupā, kopīgi vērsties pie Zedelgemas pašvaldības vadītājas un deputātiem, skaidrojot šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesus apgalvojumus un lūdzot to saglabāt," savu rīcību pamatojusi Vaidere.

Pēc deputātes vārdiem, priekšlikums nojaukt pieminekli parādījies nesen un izskanējis vairākos Beļģijas medijos, kur ticis ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem "godinot nacistu līdzstrādniekus". Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība esot lēmusi pārdēvēt "Brīvības laukumu", kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.

Pēdējo dienu laikā ar aicinājumu pie ārlietu ministra Edgara Rikēviča (JV) vērsušās arī Latvijas Reģionu apvienība un Zaļo un zemnieku savienība, lūdzot ministru nepieļaut leģionāru piemiņai veltītā pieminekļa nojaukšanu Beļģijā.