Ja tev mājās ir suns, tad šajā jaunajā pētījumā atklātais varbūt nemaz nebūs pārsteigums, tomēr tiem, kuri dzīvo ilūzijās, ir jāuzzina, ka “cilvēka labākais draugs” ar gardumu nedalīsies pat ar savu saimnieku vai kādu citu labvēli.
Pētījums: tavs suns, visticamāk, nedalītos ar tevi ēdienā (3)
Tiesa, pētniekiem tas tomēr izrādījās neliels pārsteigums, jo ir novērots, ka suņi reizēm mēdz dalīties ar ēdienu savā starpā, kā arī mēdz dažādos veidos izpalīdzēt cilvēkam. Tomēr atklājums liecina, ka mūsu suņi nejūt kaut kādu izpalīdzēšanas tieksmi, kad runa ir par ēdienu.
Visiem zināms, ka suņi labprāt palīdz citiem, īpaši tiem, kas bijuši pret viņiem labi. Tam ir jēga, jo suņi ir sabiedriski dzīvnieki. Tādu dzīvnieku grupām klājas labāk, ja tās locekļi palīdz cits citam.
Tas novērots arī suņa attiecībās ar cilvēku. Mēs visi esam dzirdējuši, kā suņi varonīgi glābuši cilvēku no degošas mājas, tas pierādījies arī eksperimentāli. Proti, suņi palīdzēja iesprostotiem cilvēkiem, īpaši tad, ja šie cilvēki izrādīja bailes un uztraukumu.
Tomēr kādas ir šīs suņu izpalīdzības robežas? Lai noskaidrotu, vai suns izpalīdzētu cilvēkam arī ar ēdienu, zinātnieku komanda veica īpašus eksperimentus. Viņi apmācīja 37 mājas suņus izmantot ēdiena trauku, kas atveras, nospiežot pogu. Kad suņi zināja, kā atvērt trauku, poga tika novietota norobežotā vietā, kas redzama caur stiepļu žogu, rakstīts vietnē "Science Alert".
Pirmajā eksperimentā divās atsevišķās dienās suns atradās kopā ar diviem nepazīstamiem cilvēkiem. Pirmajā dienā cilvēks sēdēja nožogojumā pie pogas, kurai blakus atradās arī nefunkcionējoša poga. Cilvēks ar zināmu intervālu spieda funkcionējošo pogu, lai suns saņemtu ēdienu.
Otrajā dienā cits cilvēks sēdēja pie nefunkcionējošās pogas un arī spieda to ar vienādu intervālu, tomēr šoreiz suns ēdienu nesaņēma. Pēc tam eksperiments tika atkārtots apgrieztā veidā, proti, cilvēks atradās pie ēdiena trauka, bet suns – pie pogas.
Otrs eksperiments bija pirmā eksperimenta replika, izņemot to, ka šoreiz bija tikai viena poga, kuru neizpalīdzīgais cilvēks nespieda.
Beigu beigās pētnieki atklāja, ka tam, vai cilvēks iepriekš bija palīdzējis sunim saņemt kārumu vai ne, nebija saistības ar suņa izvēli nospiest vai nespiest ēdiena pogu apgrieztā situācijā. Izpalīdzīga vai neizpalīdzīga cilvēka attieksme nekādā veidā nemainīja suņa attieksmi pret cilvēku ārpus eksperimenta – spēlējoties.
Pastāv iespēja, ka suņi vienkārši nesaprata cilvēka lomu kāruma saņemšanā vai nesaņemšanā. Ņemot vērā, ka parasti tieši cilvēks suni apgādā ar ēdienu, suņi eksperimentā nespēja iedomāties, ka varētu būt citādāk.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”.