Grībauskaiti un Kaljulaidu min kā iespējamās NATO ģenerālsekretāra amata pretendentes (15)

Oficiālas diskusijas par to, kam būtu jāstājas Stoltenberga vietā, tikko sākušās, bet saskaņā ar izdevuma rīcībā esošo informāciju daļa amatpersonu, diplomātu un analītiķu gan Briselē, gan citu NATO dalībvalstu galvaspilsētās uzskata, ka pašlaik būtu īstais brīdis alianses augstāko civilo amatu uzticēt sievietei.

Izskanējis arī viedoklis, ka laikā, kad attiecības ar Krieviju joprojām ir saspīlētas, izraugoties par NATO ģenerālsekretāru kādas Austrumeiropas valsts pārstāvi, tas būtu spēcīgs vēstījums Maskavai.

Ņemot vērā abus minētos apstākļus, kā reālākās pretendentes minētas tieši Grībauskaite, Kaljulaida un Grabara-Kitaroviča.

Daži eksperti savukārt izteikušies, ka pašlaik, kad ASV prezidents Džo Baidens cenšas stabilizēt attiecības starp Rietumiem un Krieviju, izvēlēties jauno NATO ģenerālsekretāru no kādas Baltijas valsts - un īpaši jau Grībauskaiti - būtu solis, ko Maskava varētu uzlūkot kā pārāk naidīgu žestu.

Kaljulaidas izredzes varētu palielināt apstāklis, ka Igaunija ir viena no NATO dalībvalstīm, kuras pilda saistības aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus norādīts, ka šo saistību izpilde ļautu iespējamo kandidātu sarakstam pievienot arī Rumānijas prezidenta Klausa Johannisa vārdu.

"Politico" gan cita starpā norāda, ka Kaljulaidai piemērotāks būtu bijis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra amats, jo pirms ievēlēšanas par Igaunijas prezidenti viņa 12 gadus pārstāvējusi savu valsti Eiropas Revīzijas palātā, bet, kā ziņots, janvārī Kaljulaida atsauca savu kandidatūru minētajam amatam.

Viņas pilnvaru termiņš Igaunijas prezidenta amatā beigsies oktobrī. Kaljulaida gan izteikusi gatavību pretendēt uz šo amatu vēlreiz, bet pagaidām atbalstu tādam nodomam apliecinājis tikai viens no Igaunijas Rīgikogu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem - Sociāldemokrātiskā partija.

Savukārt par Grabaras-Kitarovičas priekšrocībām var uzskatīt apstākli, ka viņai jau ir darba pieredze Ziemeļatlantijas aliansē - savulaik viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra palīdze publiskās diplomātijas jautājumos, vēl pirms tam - Horvātijas Eiropas lietu ministre un ārlietu ministre, kas devusi lielu ieguldījumu savas valsts ceļā uz ES un NATO, kā arī vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs.

Izdevumā minēti arī citi iespējamie kandidāti, tai skaitā bijusī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un bijusī ES augstākā pārstāve ārlietās, bijusī Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni.

Paredzams, ka jaunais alianses ģenerālsekretārs tiks prezentēts NATO Madrides samitā nākamā gada pavasara beigās vai vasaras sākumā.