/nginx/o/2021/07/20/13929539t1h3de7.jpg)
Ņemot vērā, ka valsts pienākums ir uzrunāt visas Latvijā esošās mazākumtautības, tad nevar runāt tikai par vietējā satura ražošanu krievu valodā - saturs jāveido arī citām mazākumtautībām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Latvijā eksperti jau gadiem uzsver, ka gan politiskā, gan uzņēmējdarbības līmenī valstī ir jādomā par būtiskiem ieguldījumiem informatīva un saistoša satura veidošanai krievu valodā, lai veicinātu krievvalodīgo iedzīvotāju uzticību Latvijas medijiem un iekļaušanos sabiedrībā. Šāda pozīcija pagājušajā nedēļā tika pausta arī ekspertu diskusijā "Latvijas mediju ražotais saturs krievu valodā - Quo Vadis?".
Tikmēr Āboltiņša domā, ka nevarot runāt tikai par mediju saturu krievu valodā, jo Latvijā dzīvo dažādas mazākumtautības - krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, ebreji, lietuvieši, un
krievu valoda esot "tikai viena no mazākumtautību valodām". "Valsts pienākums ir uzrunāt visas mazākumtautības, nevis izcelt tikai vienu no tām," pauda NEPLP vadītājs.
Āboliņa skatījumā, šobrīd notiekot ļoti intensīva vietējā satura mazākumtautību valodās attīstība. Sabiedriskajos medijos tiekot veidota multimediju mazākumtautību platforma, kura kļūšot par satura mazākumtautību valodās attīstības centru.
Jautāts, kāpēc līdz šim Latvijas medijiem nav izdevies iegūt Latvijas gan krievvalodīgo, gan citu mazākumtautību uzticību ar jau esošo vietējo saturu, NEPLP vadītājs vērtēja, ka šie cilvēki ir ļoti dažādi un nav uzskatāmi par viendabīgu masu. Viņš domā, ka daļa šo cilvēku skatās saturu latviešu valodā un tam uzticas, taču vienlaikus ir cilvēki, kas dzīvo Latvijai naidīgas valsts informatīvajā telpā. Līdz ar to vienas atbildes uz šo jautājumu neesot.
Runājot par iespējām un risinājumiem, ko varētu darīt, lai mazākumtautībām vietējais saturs būtu saistošs, Āboliņš norādīja, ka šī auditorija ir jāuzrunā caur sabiedriskajiem medijiem. Šobrīd notiekot darbs pie mazākumtautību platformas izveides, kas darbu sāks septembrī.
Jau ziņots, ka NEPLP izslēdza no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, jo kopš 1.februāra nav zināms to pārstāvis Latvijā.
NEPLP izslēdz no Latvijā retranslējamo programmu saraksta "Ren TV Baltic", "NTV Mir Baltic", "Karusel International", "NTV Serial", "NTV Stilj", "NTV Pravo", "Kinomiks", "Nashe novoye kino", "Rodnoje Kino". Tāpat Latvijā vairs nevarēs translēt kanālus "Indijskoje Kino", "Kinokomedija", "Kinoserija", "KVN TV", "Kuhnja TV", "Boks TV" un "HD Life".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)