Latvijā eksperti jau gadiem uzsver, ka gan politiskā, gan uzņēmējdarbības līmenī valstī ir jādomā par būtiskiem ieguldījumiem informatīva un saistoša satura veidošanai krievu valodā, lai veicinātu krievvalodīgo iedzīvotāju uzticību Latvijas medijiem un iekļaušanos sabiedrībā. Šāda pozīcija pagājušajā nedēļā tika pausta arī ekspertu diskusijā "Latvijas mediju ražotais saturs krievu valodā - Quo Vadis?".
Tikmēr Āboltiņša domā, ka nevarot runāt tikai par mediju saturu krievu valodā, jo Latvijā dzīvo dažādas mazākumtautības - krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, ebreji, lietuvieši, un
krievu valoda esot "tikai viena no mazākumtautību valodām". "Valsts pienākums ir uzrunāt visas mazākumtautības, nevis izcelt tikai vienu no tām," pauda NEPLP vadītājs.
Āboliņa skatījumā, šobrīd notiekot ļoti intensīva vietējā satura mazākumtautību valodās attīstība. Sabiedriskajos medijos tiekot veidota multimediju mazākumtautību platforma, kura kļūšot par satura mazākumtautību valodās attīstības centru.
Jautāts, kāpēc līdz šim Latvijas medijiem nav izdevies iegūt Latvijas gan krievvalodīgo, gan citu mazākumtautību uzticību ar jau esošo vietējo saturu, NEPLP vadītājs vērtēja, ka šie cilvēki ir ļoti dažādi un nav uzskatāmi par viendabīgu masu. Viņš domā, ka daļa šo cilvēku skatās saturu latviešu valodā un tam uzticas, taču vienlaikus ir cilvēki, kas dzīvo Latvijai naidīgas valsts informatīvajā telpā. Līdz ar to vienas atbildes uz šo jautājumu neesot.