Privātos mežos uzstādīs 45 putnubūrus urālpūcei

Projekts tiek īstenots Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstītā projektā, kura gaitā privātos mežos tiks uzstādīti 45 putnubūri urālpūcei "Strix uralensis".

Kā stāstīja Zalmanis, dalībai projektā pieteicās LMĪB biedri - gan fiziskas, gan juridiskas personas. Meža īpašnieki ik gadus uzstāda simtiem putnu būrus savos mežos un pie lauku mājām, taču šis ir pirmais kopīgais projekts konkrētas sugas aizsardzībai. Būri urālpūcei tiks izvietoti īpašumos, kas pūču sugu aizsardzības plānā iekļaujas urlālpūcei prioritārās teritorijās un tie atrodas dažādos Latvijas reģionos, pārsvarā Dienvidlatgalē, Vidzemē un Ziemeļkurzemē.

Urālpūce ir Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama putnu suga, kas ligzdo saimnieciskās darbības maz ietekmētos pieaugušos un pāraugušos jauktu koku un skujkoku mežos. Populācijas lielums Latvijā ir starp 1825 un 5381 ligzdojoši pāri. Urālpūce ligzdo liela izmēra dobumos, pusdobumos (stumbeņos) un vecās lielo plēsīgo putnu ligzdās, stāstīja projekta vadītājs.

Kā uzskata projektam piesaistītais pūču eksperts Gaidis Grandāns, jebkura mākslīgā ligzdošanas vieta ir reāls ieguldījums dabas aizsardzībā. Kvalitatīvi izgatavots un izvietots pūču būris var kalpot pat vairāk nekā 20 gadus. Pūču būrus ligzdošanai izmanto arī citas putnu sugas, tajā skaitā īpaši aizsargājamas, piemēram, lielā gaura, gaigala, meža pīle, meža balodis, dažādi zvirbuļveidīgie putni - dobumperētāji. Dējumi un izvesto mazuļu skaits mākslīgajās ligzdvietās jeb būros ir lielāks nekā dabiskajās ligzdošanas vietās. Ar būru palīdzību ir iespējams palielināt ligzdojošo pūču sugu blīvumu konkrētā teritorijā. Mākslīgās ligzdošanas vietas dod iespēju ievākt dažādus datus par konkrētu sugu.

Urālpūču aizsardzības projekts tiks īstenots pusotra gada laikā - šogad izgatavojot un uzstādot putnubūrus, un nākamgad notiks putnubūru apsekošanas darbi. Projekts tiks īstenots ar LVAFA finansējumu 13 343 eiro un ar LMĪB līdzfinansējumu.

LMĪB ir nevalstiska organizācija. Viens no biedrības principiem ir atvērtums, jebkurš meža īpašnieks, var vērsties biedrībā, iepazīties ar pamatdokumentiem un atbalstot tajos ietvertos principus uzrakstīt iesniegumu un kļūt par tās biedru.

LMĪB apvieno gan lielos un mazos privātos meža īpašniekus, gan komercsabiedrības, gan pašvaldības, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā atrodas mežs.