Starptautiskā pētījumā Latvijas pensiju sistēma atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē (5)

Pētījumā analizēts vairāku kritēriju kopums: demogrāfija, pensiju sistēma, valsts finansiālais stāvoklis.

Igaunijas un Lietuvas pensiju sistēmas attiecīgi ierindotas 25. un 27. vietā.

FNA atgādina, ka trīs līmeņu pensiju sistēma Latvijā izveidota 2001. gadā, un tajā ir iesaistīts ikviens Latvijas iedzīvotājs. Latvijas pensiju sistēmas 1. līmeņa uzkrājumu izmaksā šī brīža pensionāriem, bet 2. un 3. pensiju līmenis nodrošina katra cilvēka personīgos nākotnes uzkrājumus. Otrais jeb fondētais pensiju līmenis paredz, ka daļa no bruto ieņēmumiem – šobrīd 6% no sociālajām iemaksām –, tiek ieguldīti finanšu tirgos, atbilstoši izvēlētajam pensiju plānam. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros cilvēki brīvprātīgi veido uzkrājumu vecumdienām, iemaksas veicot gan paši, gan uzticot tās darba devējiem. Līdz ar to sistēmā apvienota gan katra cilvēka personiskā līdzdalība savu vecumdienu nodrošināšanā, gan paaudžu solidaritāte un uzticība sistēmai, kas atzinīgi novērtēta arī "Allianz" Pensiju ilgtspējas indeksā, skaidro Spurķe.

Modelējot nākotnes situācijas, pētījumā redzams, ka būtiski pieaugs pensijas vecuma iedzīvotāju skaits visā pasaulē, un tas nozīmē, ka ir jāapsver dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā.

Makroekonomiskie aprēķini liecina, ka katram otrajam Latvijas iedzīvotājam vecumdienās draud risks dzīvot zem nabadzības sliekšņa.

Šādas skarbas prognozes sekmējis tas, ka aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas.

Ja Latvijā nebūtu pensiju 2. līmenis kā integrālas pensiju sistēmas daļa, šo nabadzīgo iedzīvotāju apjoms pieaugtu par vismaz 10%-15%. Tas potenciāli radītu ļoti nopietnu spiedienu uz valsts pensijas apmēru un tās spēju izpildīt likumdošanā noteikto apsolījumu izmaksāt valsts pensiju, uzkrāto kapitālu dalot ar paredzamo mūža ilgumu.

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, sabiedrības novecošanās un citu faktoru ietekmē

pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks un 2050.-2060. gadā varētu noslīdēt līdz nepilnai ceturtdaļai no minimālās algas.

Par zemiem pensiju ienākumiem nākotnē brīdina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD un Eiropas Komisija. Latvijas Bankas prognozes rāda, ka līdz ar to pensionēšanas vecuma palielināšana ir neizbēgama, savukārt spēcīga valsts fondēto pensiju shēmas darbība nodrošinās pensiju sistēmas sociālo ilgtspēju jeb cieņpilnu pensijas apmēru.

“Demogrāfijas tendenču jeb strādājošo skaita samazināšanās un pensionāru pieauguma ietekmē valstis visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tāpēc jo būtiskāk ir visiem kopīgi apzināties esošos riskus un atbilstoši rīkoties ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāru interesēs. Te svarīgi atzīmēt, ka pensiju 2. līmenis ir pamatelements pensiju sistēmā, jo ir neatkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm. Tāpēc

samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī (šobrīd tās ir 6% apmērā no algas) būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem,

kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar to kā saviem iztikas līdzekļiem pensijas vecumā. Pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām,” uzsver Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle.

Tāpat FNA uzsver, ka pensiju 2. līmenis, tāpat kā jebkurš uzkrājums, nodrošina atdevi, kas korelē ar tā brīža norisēm globālajā ekonomikā, kuru ietekmē inflācija, komisijas maksas un citi faktori. Šajā virzienā jau daudz ir paveikts, piemēram, būtiski mazinātas komisijas maksas, panākts tas, ka 100% no pensijas kapitāla drīkst ieguldīt akcijās, kas ļauj nopelnīt vairāk.

FNA aprēķini liecina, ka vidējo pensijas 2. līmeņa atdevi 5% līdz 6% apmērā ir iespējams sasniegt, ja vadās pēc dzīves cikla pieejas, kad pirmo darba gadu posmā uzkrājums tiek veidots aktīvākos pensiju plānos un, tuvojoties pensijas vecumam, pamazām riska līmenis tiek samazināts. Šādā veidā iespējams nodrošināt pat par 68% lielāku uzkrāto kapitālu, tātad gandrīz uz pusi lielāku pensiju.

Līdz ar to FNA ir izvirzījusi priekšlikumu Latvijas iedzīvotājus, kas iestājas darba tirgū un nav jau norādījuši vēlamo pensiju plānu, bet ir vecumā līdz 45 gadiem, iekļaut pensiju plānos, kur ieguldījumi kapitāla vērtspapīros ir pieļaujami 75% līdz 100% robežās, kā to dara mūsu kaimiņvalstis un Skandināvijas valstis. Savukārt tos, kas iestājas darba tirgū un nav jau norādījuši vēlamo pensiju plānu, bet ir vecumā no 46 līdz 55 gadiem, iekļaut pensiju plānos, kur ieguldījumi kapitāla vērtspapīros nepārsniedz 50%. Tos, kas iestājas darba tirgū un nav jau norādījuši vēlamo pensiju plānu, bet ir vecumā no 55 un vecākiem gadiem, iekļaut pensiju plānos, kur ieguldījumi kapitāla vērtspapīros nepārsniedz 25% vai nav paredzēti vispār.

Pensiju 2. līmenī kopumā līdz šim uzkrāti vairāk nekā 5,5 miljardi eiro. Tajā ir vairāk nekā 1,295 miljoni dalībnieku, kuri ik mēnesi no savas algas pensijas uzkrājumam novirza 6%,

un šo uzkrājumu ir iespējams saņemt, sasniedzot valstī noteikto pensionēšanās vecumu. Turklāt no 2020. gada pensiju 2. līmeni iespējams atstāt mantojumā. Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu ienesīgums pēdējo 15 gadu griezumā svārstās no 4,01% līdz 2,55%, kas apsteidz inflāciju.