Cik lielu naudu Krievijai izmaksā nebeidzamais atbalsts Baltkrievijai? (69)

Paciņas ar simts dolāru banknotēm

Vasaras sākumā Baltkrievija no Krievijas saņēma kārtējo kredītu – 500 miljonus dolāru. Pirms pusgada Minska saņēma kredītu tieši tādā pašā apjomā. No malas tas var izskatīties kā parasts liela apjoma aizņēmums, kuru viena puse izsniedz citai un saņem par to procentus. Tomēr Baltkrievijas un Krievijas attiecībās viss darbojas citādāk, uzsver novērotāji. Kredīta procenti krājas, bet kredītu parādi ik gadus turpina augt, savukārt Minska, neraugoties uz pieaugošo parādu slogu, saņem (un turpinās saņemt) arvien jaunus aizdevumus.

Pēc būtības finansiālā atbalsta formāts, kādu piekopj Krievija attiecībā pret Baltkrieviju, ir tāds, ka Maskava faktiski subsidē Baltkrieviju kā dotāciju reģionu. Šāds formāts pastāv jau vairākus gadus. Ņemot vērā Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aplēses, no 2005. līdz 2015. gadam Baltkrievijas ekonomika no Krievijas ir saņēmusi 106 miljardus dolāru. Eksperti skaidro, kā detalizētāk izprast finanšu palīdzību Baltkrievijai.

Miljardi par atlaidēm naftas un gāzes cenām

Baltkrievijas “ekonomisko uzlādi ar Krievijas naudu” eksperti sadala divās daļas – legālajā un ēnas naudas plūsmās. Uz abām naudas plūsmām nav attiecināmi tie paši noteikumi, kas parasti ir finanšu tirgos, līdz ar to Krievija ir palaidusi garām iespēju gūt kādu labumu savam budžetam. Jūtamākā subsīdija ir enerģētikas nozare.

Tā sevī ietver daudz zemākas cenas Minskai piegādājamajai gāzei, turklāt Baltkrievijai nav jāmaksā muitas nodokļi par naftu un naftas produktiem.

“Pēdējo 20 gadu laikā tikai divas reizes gāzes cena Baltkrievijai ir bijusi tuvu Eiropas cenām. Šajos brīžos Baltkrievija pārstāja maksāt par gāzi un pieprasīja papildu atlaides,” norāda Enerģētikas un finanšu institūta ekonomiskā departamenta vadītāja vietnieks Sergejs Kondratjevs. Pēc institūta aplēsēm, no 2011. līdz 2020. gadam, ņemot vērā zemās naftas un gāzes cenas, Krievija faktiski subsidēja 54 miljardus dolāru (35 miljardus dolāru par naftu un 19 miljardus par gāzi).

Krievija – Baltkrievijas labākā banka

Vēl viens legāls subsīdiju formāts ir kredītu atlaides Baltkrievijai. Parasti Maskava aizdevumu atdošanas termiņus pagarina, bet aizdevumu nosacījumus ik pa laikam pārskata. Spilgtākais piemērs ir kredīts jaunas atomelektrostacijas būvniecībai 10 miljardu dolāru vērtībā.

“Valsts ieguva ļoti ilgstošu atmaksas termiņa pagarinājumu un iespēju atmaksāt kredītu ar ļoti zemiem procentiem. Šādus nosacījumus, likmes un termiņus Baltkrievija nevarētu iegūt nevienā atklātā finanšu tirgū,” pārliecināts ir Kondratjevs.

Kā tiek tērēti no Krievijas iegūtie kredīti, nav skaidrs. Minska tos izmanto pēc saviem ieskatiem. Tomēr, kā pieļauj Krievijas prezidenta Starpnacionālo attiecību prezidija loceklis Bogdans Bezpaļko, jauni kredīti Baltkrievijai tiek izsniegti galvenokārt tāpēc, lai tā varētu segt vecos parādus.

“Liela daļa no pašlaik izsniegtā kredīta 500 miljonu dolāru vērtā parāda tika vērsta, lai dzēstu parādu attiecībā pret Krievijas kompānijām,” norāda Bezpaļko.

Vēl viens svarīgs aspekts legālajā naudas plūsmā ir tas, ka Baltkrievijai ir atlaides attiecībā uz piekļuvi Krievijas tirgum. Citi Krievijas partneri Eirāzijas ekonomiskajā savienībā nevar lepoties ar tādiem nosacījumiem, kādi ir Baltkrievijas uzņēmumiem. Analītiķi pieļauj, ka tas ļauj pastāvēt atsevišķām Baltkrievijas rūpniecības nozarēm, galvenokārt pārtikas rūpniecībai un mašīnbūvei. Kopā ar kredītiem un pieeju Krievijas tirgum, pēc Enerģētikas un finanšu institūta aprēķiniem, Baltkrievija desmit gadu laikā ir ieguvusi 11 miljardus dolāru.

Cigaretes un sankciju produkti – nelegālie kanāli

Nākamo atbalsta veidu tik tikko var nosaukt par labprātīgu no Krievijas puses. Pēc apjoma tas ir mazāks nekā legālās subsīdijas, tomēr arī tas ilgtermiņā ietekmē Krievijas budžetu. Tiek runāts par kontrabandu, kas kļūst iespējama tādēļ, ka starp Krieviju un Baltkrieviju pastāv atvieglota robežkontrole, tāpat arī Baltkrievijas privileģētais stāvoklis.

Šajā gadījumā jārunā par to, ka Baltkrievijā nonāk produkti no Eiropas Savienības, kas Krievijā ir aizliegti sankciju dēļ. Tomēr Baltkrievijā šie produkti tiek pārmarķēti un tiek izmainīti dokumenti tā, lai šie produkti skaitītos “Baltkrievijas produkti” un attiecīgi tos varētu ievest Krievijā, un par tiem nebūtu jāmaksā akcīzes nodokļi.

“Tā ir nauda, ko Baltkrievijai izdodas nopelnīt. Labs piemērs – baltkrievu cigaretes. Partijas, kurās ir miljons iepakojumu, Krievijā tiek ievestas bez akcīzes nodokļa maksāšanas.

Viena no populārākajām shēmām, par ko var lasīt ziņās, – noslēpt cigaretes citu preču kravas mašīnās,” saka Kondratjevs. Kopumā no 2011. līdz 2020. gadam Krievija nelegālās tabakas produkcijas ievešanas no Baltkrievijas dēļ zaudējusi 2,6 miljardus dolāru. Savukārt no 2014. līdz 2020. gadam Baltkrievijā pārmarķētie Eiropas Savienības “sankciju produkti” radījuši Krievijai 4,2 miljardus dolāru lielus zaudējumus.

Vēl viens ienākumu avots Minskai ir Krievijas kompāniju īpašuma konfiskācija Baltkrievijas teritorijā. Spilgtākais piemērs – 2020. gada situācija ar “Belgazprombank”.

“Pagaidu administrācijas darbs bankā radīja ļoti nozīmīgu aktīvu un ieguldījumu aizplūšanu no bankas, kas radīja lielus zaudējumus Krievijas akcionāriem. Tas gan nav vienīgais gadījums. Mēs zinām, ka tiek konfiscētas kravas no Krievijas, kas Baltkrieviju šķērso tranzītā,” skaidro Kondratjevs.

“Nav valsts, kuru Krievija atbalstītu vairāk nekā Baltkrieviju. Šie līdzekļi ir jūtami Krievijas budžetam. Vai mēs varam teikt, ka Baltkrievijas ekonomika aug, ņemot vērā Krievijas ieguldījumus? Tieši pretēji – mēs redzam ļoti lielu stagnāciju,” konstatē Bogdans Bezpaļko.