Pandēmija un alkohola "valdzinājums". Dzeram vairāk, tāpat vai mazāk? (15)

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kuriem pievērst uzmanību un secināt, ko darīt tad, kad dzīve atgriežas vecajās sliedēs. Ja pandēmijas ierobežojumu laiks ir pavadīts ar pārmērīgiem alkohola lietošanas paradumiem un riskiem, tad vērts padomāt, varbūt varētu pozitīvās emocijas šoreiz piedzīvot skaidrā, lai veselības biopsihosociālās komponentes spētu atgriezties normas robežās.

Vīrieši alkoholu lieto biežāk

Dati parāda, ka kopš pandēmijas sākuma alkoholu kopumā biežāk lieto vīrieši. Sieviešu vidū alkoholu biežāk lieto 15% aptaujāto (5% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk), 39% izmaiņas nav novērojušas, 28% alkoholu nelieto vispār, 17% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, bet 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, savukārt starp aptaujātajiem vīriešiem alkoholu biežāk lieto 23% (9% – izteikti biežāk, 14% – nedaudz biežāk), 38% izmaiņas nav novērojuši, 20% alkoholu nelieto vispār, 15% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. I. Maksima skaidro, ka vīriešiem ir vairāk risku veikt sev nelabvēlīgas izvēles savu emocionālo problēmu risināšanā, tādēļ pandēmijas un dažādu sociālekonomisko faktoru ietekmē vīrieši alkoholu lieto vairāk. Vienlaikus sievietēm alkohola ietekme ir jūtama ātrāk un vairāk, kā arī straujāk attīstās atkarība. Tāpat

pandēmijas laikā liels risks pievērsties alkoholisko vielu lietošanai bija jauniešiem, jo ierastās aktivitātes un socializēšanās iespējas bija ļoti ierobežotas.

Vai iespējams sevi “sagatavot” iedzeršanai?

Narkoloģe I. Maksima uzsver, ka pats pirmsākums laikam ir nevis sagatavoties iedzeršanai, bet gan apzināt savus riskus un iespēju robežās alkoholu nelietot vispār. Šobrīd ir pieejamas bezalkoholiskās limonādes un nesaldināti dzērieni, kuri ļaus svētkus svinēt bez galvassāpēm un alkohola lietošanas riskiem.

Drošas un nekaitīgas alkohola devas nav vispār. Ja tomēr ir pieņemts lēmums lietot alkoholu, svarīgi ir laicīgi definēt, cik ir tā deva, kuru gribētu sev atļaut.

Ja cilvēkam nav alkohola lietošanas kontroles traucējumu, tad šo maksimālo devu var definēt, bet, ja kontrole ir zudusi, to nevarēs atgūt nekad, tāpēc dzert nevajadzētu vispār.

Vienlaikus ir jādomā arī par to, kā ietekmēt alkohola uzsūkšanās ātrumu, tāpēc ir svarīgi lietot pilnvērtīgus pārtikas produktus un dzert ūdeni. Lai sevi vairāk kontrolētu, var sarunāt kādu no ģimenes locekļiem vai draugiem, kurš palīdz “pieskatīt” izdzertā alkohola apjomu, tāpat var palīdzēt arī telefona aplikācijas, kas fiksē izdzerto daudzumu un vēlāk atspoguļo statistikas kopsavilkumu.

Ko darīt, ja iedzerts par daudz?

Lai nākamajā rītā izvairītos no sliktas pašsajūtas, svarīgākais ieteikums ir alkoholu nelietot vai arī lietot to saprātīgās devās. Tomēr, ja iepriekšējā vakarā alkoholu sanācis lietot vairāk nekā plānots, ieteicams kārtīgi izgulēties, atrasties miera pozīcijā, dzert bezalkoholisku šķidrumu (vislabāk ūdeni) un lietot sabalansētu pārtiku. Tāpat nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas nebūtu ieteicamas ļoti fiziskas aktivitātes, labāk būtu nodarboties ar mierīgākām nodarbēm – palasīt grāmatu, noskatīties filmu, kopā spēlēt galda spēles vai doties mierīgā pastaigā. I. Maksima īpašu piesardzību aicina ievērot saistībā ar medikamentu lietošanu, jo ne vienmēr tas ir nepieciešams, turklāt pirms medikamentu lietošanas būtu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Svarīgi otrajā dienā ir nelietot alkoholiskos dzērienus, jo tā ir psihiskās un fiziskās atkarības pazīme, kuras gadījumā ir jāmeklē narkologa palīdzība.

Pavadīsim vasaru atbildīgi!

*BENU Aptiekas Stresa termometra dati un aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.