Hermafrodītisms starpkaru Latvijā, ķermeņa anomālijas, kas iemūžinātas ģipša atlējumos, un embriji ar retām patoloģijām. Tā ir neliela daļa no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzeja 100 gadus senās kolekcijas, kas atklāj stāstus par cilvēka anatomiju un tās izpētes vēsturi Latvijā.

Ģipša atlējums, uz kuru skatos jaunā Anatomijas muzeja pagrabstāvā, noņemts no kādas 68 gadus vecas sievietes, vārdā Marija, līķa. 1924. gadā mirušo, ģērbtu sieviešu drēbēs, atrada uz ielas. Tas pieder pie starpdzimumu gadījumu kolekcijas, ko sāka veidot pirmais muzeja vadītājs ( no 1920. līdz 1925.gadam), zviedru profesors Gastons Bakmanis. Četru gadu laikā Anatomijas institūtā Bakmanis starp 1000 līķiem identificējis piecus hermafrodītisma, kā starpkaru Latvijā sauca starpdzimumu, gadījumus, kas ir relatīvi daudz. Satīriskais žurnāls “Pūcesspieģelis” tolaik ironizēja, ka lielais hermafrodītu skaits varētu būt kā iemesls sieviešu tieksmēm pēc vīriešu tiesībām.

CopyLinkedIn Draugiem X